Hei!... Lasīt tālāk

Šī ir Tava pēdējā iespēja parādīt savu talantu un iegūt galveno balvu - bezmaksas profesionālu skaņu ierakstu!

Tava iespēja noteikt labākos!

Iepazīsties - žūrijas priekšsēdētāja un konkursa koordinatore! 

Tev patīk rakstīt un vēlies uzzināt ko jaunu!Nāc - pievienojies - iegūsti pieredzi un uzzini daudz ko jaunu!
Pievienojies E-Avize.lv un Young Line Radio kopīgajā projektā "Dienas odziņa"Skaties kas ir dienas odziņa šeit: http://www.e-avize.lv/dienas-odzina/
Meklējam brīvprātīgos palīgus, kas ir gatavi iesaistīties idejas realizēšanā un attīstīšanā.(Kā zināms sākums vienmēr ir tas grūtākais)
Kāds labums no tā rakstīājam?> Pieredze rakstu veidošanā, noformēšanā, informācijas meklēšanā> Iespēja uzzināt dadz ko jaunu par sev ineresējošām tēmām (dienas odziņas autors raksta par to, kas viņam liekas saistošs)> Publicitāte - zem katra raksta tiek publicēts autora vārds> Krāt punktus un iemainīt tos pret "Labumiem" (Dotajā mirklī tiek veidota E-Avīzes punktu sistēma priekš rakstniekiem)
Tāpēc, ja vēlies pamēģināt- nav svarīgi vari uzrakstī vienu rakstu nedēļā, dienā vai mēnesī - pievienojies mūsu radošajai komandai un esi viens no tiem, kas ļauj cilvēkiem uzzinā…... Lasīt tālāk

Ikdiena, notikumi, sajūtas un mirkļi.


Šķiet dzīve, tā ir tā tēma, par ko varētu runāt vēl un vēl, bet beigu beigās pat puse nebūtu izrunāta. Daudzi gudrie ir daudz ko no mūsu dzīves mēģinājuši pateikt citiem saprotamāk, izskaidrot pašsaprotamas lietas, bet tāpat daudz kas nav pateikts un izrunāts…

Mēs katrs dzīvojam savas dzīves, bet tomēr cik daudz no tām mēs dzīvojam paši? Vai nav tā, ka kādu daļu no tā visa ietekmē arī apkārtējie? Un galu galā cik liela ir šī daļa ko ietekmē citi? Viena simtdaļa, viena ceturtdaļa, varbūt pat puse? Vai vēl vairāk? Galu galā cik tad no tās savas dzīves ietekmējam mēs paši? Padomājiet par to, aizdomājieties!

Padomāsim par to, kas tad galu galā var ietekmēt ikviena dzīvi. Protams, pirmais, kas to var ietekmēt esam mēs paši. Mūsu izvēle kaut ko darīt, mūsu raksturs, sapņi un cerības. Kādas nu katram tās ir, lielākas vai mazākas, krāšņākas vai ne tik krāšņas. Mēs kaut ko iedomājamies un cenšamies to sasniegt. Mēs kaut ko vēlamies un cenšamie…... Lasīt tālāk

Pirmdienas vakars.

Viņa sēdēja vientuļā, cilvēku pamestā Daugavas malas krastā, ar skatu uz Pārdaugavu, ar skatu uz Zaķu salu. Viņas tukšais skatiens ieurbās lēni rietošajā saulē. Nobira asara, tagad viņa tām varēja ļaut vaļu, stiprās meitenes slava vairs netiks iedragāta. Viņa takš nekad neraud, viņa ir stipra. Citi apskauda viņas izturību, nesatricināmo garu, bet ja vien viņi zinātu...

Un Tā nu viņa te sēdēja, cik ilgi? Pulkstenī viņa šodien neskatījās – laimīgie stundas neskaita, bet nelaimīgie ne tik. Aiz tukšā skatiena slēpās caurdurta sirds ar līdzās nomestu un sadauzītu dzīves spoguli...

***

Rīts, Renāte piecēlās, ar smagiem soļiem piegāja pie spoguļa.
-„Tas tomēr nebija sapnis”, nodomāja viņa un mēģināja aizsegt nedaudz nobružāto seju.

Vakar bija piedzīvots kārtējais vakars, kad viņas mātei viss bija piegriezies. Tēvs kārtējo reizi bija nodzēris visu naudu, jaunākais dēls saņēmis brīdinājumu skolā, bet vecākais, vecākais ehh... Tas kaut kur Anglijā meklē darbu.…... Lasīt tālāk