Malnavas koledža

Oficiālā lapa

 

Ieteikt
 18

Malnavieši godā ...



gal_235011356_middle

Gatavojoties Valsts svētkiem, izglītības iestādē tradicionāli tiek organizēti vairāki pasākumi, sākot no apkārtnes sakopšanas līdz svētku pasākumiem.

gal_235011425_middlegal_235011618_middle

Par tradīciju ir kļuvušas audzinātāja stundas muzejā “Latvijas Valsts un Malnavas koledžas simbolika”, „Latvijas Valsts un Malnavas koledžas tapšanas vēsture”, „Malnavas tradīcijas”.

gal_235011650_middle

Pēc papildinātajām zināšanām muzejā izglītības iestādē tiek rīkots pasākums - konkurss „Vēlos būt Malnavai piederīgs”, „Vēlos būt Latvijai piederīgs”.


gal_235011749_middle

Šis pasākums vienmēr izvēršas ļoti plašs, jo ir dažāda veida uzdevumi (radošs darbs „Es -Malnavā”, „Es -Latvijā”, „Mans Latvijas pilsonis” krustvārdu mīklu risināšana, uzdevumi Internetā, pēc (PowerPoint) slaidiem atpazīt personas, vietas, atpazīt Latvijas Valsts un Malnavas koledžas simboliku, Trešā Atmodas ievērojamākos notikumus un personas). Tiek vērtētas arī publiskās uzstāšanās iemaņas un pasākumā aktīvi iesaistīti skatītāji.
Malnavas 90 gadu jubilejas gadā visi aktīvi iesaistījās datortehnoloģiju konkursā „Malnavai – 90”, kura mērķis bija aktivizēt audzēkņu interesi par koledžas vēsturi, audzināt jauniešos patriotisma jūtas pret savu izglītības iestādi paaudžu stafetes turpinājumā. Bija jāsagatavo prezentācija (lietotnē MS PowerPoint) par izglītības iestādi, tās skolotājiem, darbiniekiem, absolventiem un ievērojamiem malnaviešiem.

Malnavieši ir iesūtījuši ļoti daudzus darbus par ievērojamiem novadniekiem un absolventiem http://www.gramata21.lv un saņēmuši pateicības un atzinības par to. Tradicionāla ir 11.novembra – Lāčplēša dienas atzīmēšana.

gal_235011826_middle

Kopā ar visām novada vispārizglītojošajām skolām, jau no 1990.gada ejam lāpu gājienā (aptuveni 6 km) līdz Bozovas Brāļu kapiem, kur apbedīti Brīvības cīņās kritušie latviešu karavīri.

gal_235011892_middle


Pēdējos gados pirms gājiena tiek skatīta filma „Rīgas sargi”. 
Kārsavas novadā tradicionāli tiek rīkota militāri patriotiskā spēle „Jaunie Kārsavas sargi”, kur ar panākumiem piedalās ar Malnavas jaunsargu komanda.

gal_235011945_middle

„Malnovīši 2011” Sintija Končus, Tatjana Volkova, Oskars Usenieks, Artis Pundurs, Atis Bužs

Pasākums –Vēstījums Malnavai, Latgalei un Latvijai 2010.gada 16.novembrī, plkst.14.00

gal_235011996_middle

Pasākums sākas ar jauniešu vokālā ansambļa dziesmu „Svecītes gaisma”

gal_235012029_middle

Apsveikuma vārdus saka Kārsavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.
Teicējs: Ir tikai viena Latvija, un citas nav nekur. Tā nāk no senču zemes dzīlēm un debesīm, kas kopā tur. Ir tikai viena Latgale un citas nav nekur, tā mūsu tēvu zemīte, kas visus mūsus kopā tur. Savu vēstījumu Latvijai sūta 3.kursu audzēkņi.
(Vēstījumu uz skatuves sienas papildina muzikāls slaidšovs par Latviju gadalaikos. Audzēkņi ir tērpti novadu tautas tērpos).

gal_235012113_middle

Mārtiņš: - Latvija! Nekad un nekur savā mūža Jūs nedzirdēsiet skaistāka vārda par šo. Diena vai nakts, vakars vai rīts, - turi viņu prātā! Piemini viņu! Iemīli viņu! 
Svetlana: - Kur citur atradīsi tādu pavasari, kur tik tādā gaismā kvēlo bērzi, veselasjaunu bērzu birzis, kamēr tie vēl pumpuroti, un nekur tie tā nesmaržo, kad saplaukst! Kur vēl citur skan tā ledi kā Latvijas upēs, kad aprīlī joņo uz jūru.
Gunta: - Atceries ziedoni, kā tas nāk. Sākumā ar pazemīgajiem, baltajiem vizbuļiem, tad ar zilajām palazdītēm lazdu kalnā, un tad ar košajiem pureņiem tērcēs, līdz visi līči un pļavas apsedzas ar neskaitāmām puķēm; jo katrai zālītei ir jāparāda savs zieds, sava dvēselīte.
Mareks: - Atceries kupenām līdzīgos ķiršus un ābeļu vaļņus, kas apņem katru Latvijas sētu. Atceries ievas gar strautiem un sudraba vītolus. Atceries bišu sanoņu, kā tās strauji laižas, vispirms kārklu ziedos, tad uz pienenēm piesaulē, līdz pamazām viņām atver savus saldos kausus visi ziedu miljoni.
Aivis: - Atceries, kā pavasarī kūp Latvijas zeme, kad arkls un ecēša smalcina rudenī apgāztos laukos. Un kā tad tiek no zemes pelēkuma pirmie auzu un zirņu asni, kas steigšus pieņemas zaļumā un aug augumā, jo zina, ka vasara nebūs gara.
Sandra: - Tikpat žigli un stipri kā pati daba ir cilvēki. Steigšus viņi iet savos darbos.
Guna: - Atceries Jāņus, kad saule sasniegusi visīsāko nakts ceļu un dienu uzkāpusi visaugstāk debesīs. Atceries Jāņu ugunis, kam vajag vēl vairāk gaismot jau tā gaišo nakti, lai arī cilvēku sirdis nepaliek neapgaismotas. Atceries līksmo un reizē skumjo līgo, kas līgojas kā ziedu laiva Latvijas gaisā, viegli pāri ezeriem, pāri Gaujai, Ventai un Daugavai, pāri Ormanim, zilajam kalnam un Gaiziņam, pāri Zemgalei, Latgalei, Vidzemei un Kursai. Atceries zāļu vakaru Rīgā!
Svetlana: - Vai Jūs nejūtat vasaras krēslas stundās staigājam pa Latvijas ārēm pašu Dievu, pelēku mēteli, zīļu jostu?
Aivis: - Atceries, ka Latvijas vasaras cienastā – arvien galdā ir smaržīga maize, ka tik tīkami garšo ar svaigu sviestu.
Sandra: - Piemini Latviju, kad ap tevi trako rudens vēji. Atceries vētras, kas dažkārt plosās, lauza kokus meža un jūrā. Bet tās ir īslaicīgas likstas, kas dzīvojot drīz izdziest no atmiņas, un Latvijas rudens tavā latvieša apziņā guļ kā bagāts gada laiks.
Mārtiņš: - Atceries vien, kā ap sētām, pakalnos un līdzenumos visur slienas stati, stirpas un kaudzes. Atceries – dienas paiet, darinot bietes un kāpostus, savācot saknes, līdz raža ir nogulusi apcirkņos.
Aivis: - Debesis Latvijas rudeņos tik dzidras kā dzintars, rotātas nedaudzām mākoņu svītrām, kas laistās rožaini zaļgani zilajā plašumā.
Aivars: - Atceries: kad, laukā tu acis pacel, lai redzētu, cik tālu vēl vakars, tad kā plats lielceļš tavā priekšā izslienas zemās saules atspīdums. Pļavās, jo zeme ir no vietas pārstiepta ar tīmekļiem kā ar zīda šķidrautu. Un tad sāk koki bālēt, dzeltēt, sārtoties visdažādākās noskaņās.
Gunta: - Atceries dzidros rudens rītus, kad jau salna apziež pļavas ar sniegu. Debesis tad austrumos ir dzeltenas kā vasks, un rietumos kvēlo plata varavīksne. Rudeņiem sajūk visi jēdzieni par gada laikiem, un tie sāka rubināt kā pavasarī.
Sandra: - Tad uzkrīt pirmais sniegs, lai pēc trim dienām atkal zustu. Sekli ūdeņi rītos pārvelkas ar ledu, kas līdz vakaram atkal izkūst, saulītes sasildīts. Bet lielāko tiesu ir pelēkas, miglainas dienas, gan dzestras, bet vēl ne aukstas. Līdz tad pamazām iestājas ziema.
Guna: - Atceries Latviju ziemas baltajā mierā. Kupenas reizēm sniedzas pāri visaugstākajiem žogiem, dažkārt savienodamās ar zemāku ēku jumtiem.
Mareks: - Bet Latvijas ziemas kalngals ir Ziemassvētku vakars, kad brauc, iet uz baznīcu, kur tevi, lai tu liels vai mazs, pildīja ar gaišu prieku mirdzošā sveču gaisma egles zaļumā. Tā ir pirmā vēsts, ka gada tumšākais laiks jau pārdzīvots, ka tevi sagaida atkal gaišākas dienas.
Aivars: - Dzīvo kur dzīvodams, bet nesaki nekad, - te es esmu mājās. Dzimtene ir tikai viena – kur esi dzimis, kur dzimuši un mūžu nodzīvojuši tavi vecāki, tavi senči, paaudžu paaudzēs.
Mārtiņš: - Piemini Latviju! Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.
Tad ar savu vēstījumu nāk 2.kursi, kuri, vēsta par visiem novadiem, īpaši Latgali, tiek saukti visi Latgales novadi, kuri arī parādās slaidšova Latvijas kartē, un aicināti zālē piecelties tie audzēkņi, kuri pārstāv konkrēto novadu.

gal_235012176_middle

Dziesmu „Mana dziesma” izpilda aktīva jauniešu grupa.
Teicējs: Malnava, Malnava sirmā-mūžam kā māte man, jaunība mana, mīla pirmā, tavās liepās san. Un kas būtu Malnava bez mums, mūsu draugiem, grupas biedriem, mūsu skolotājiem, darbiniekiem un vecākiem. Vēstījumu Malnavai, sev draugiem, vecākiem, skolotājiem” sūta 1.kursi.
Fonā atkal slaidšovs


gal_235012223_middle

1. Mums ticis viszilākais ezers un rudakais rudzu lauks,
Vispilnākā likteņa krūze un tuksakais cerību trauks,
Visbaltākā bērzu birze, vismelnākais rupjmaizes klaips,
Viszaļakais ērkšķu kronis un sārtakais asiņu traips. 
Un tieši Latvijai ticis vissvētākais debesu jums, 
Jo savu visskaistako zemi Dievs atdevis mums.

2. Sēžot vientuļā ielā
Es paņemu krīta kasti.
Ar sarkanu krītu es zīmēju
Senču asinis, tautas kopību.
Ar baltu es zīmēju gaismu, ticību.
Pavirzos nedaudz tālāk,
Paņemot zilo krītu 
Ar to es zīmēju debesis.
Paņemu zaļu krītu
Uz asfalta top Latvijas plašie lauki.
Es zīmēju,
Zīmēju manu Latviju...

3. Mēs, pirmā kursa audzēkņi, nākam no dažādiem Latvijas novadiem, bet visus mūs vieno Malnava. Mēs esam šeit, lai apgūtu katrs savu izvēlēto profesiju, pilnveidotu sevi, mācītos izprast gan labo, gan ļauno.
Pirms uzsākām savas gaitas šajā skolā, daudzus bij pārņēmusi nedrošības un neziņas sajūta, bet atbalstu un iedrošinājumu guvām savās ģimenēs, bet tagad arī skolotājos un kursa biedros.

4. Māmiņ, iesien lakatā mezglu
Lai es zinu, ka kāds mani mīl
Lai es zinu, ka kāds mani sargā
Kāds par mani ir nomodā.

Lai tā sajūta paliek uz mūžiem,
Ka es vairs neesmu viens,
Tikai tagad var saprast pa īstam, 
Cik svarīgs šis pieskāriens.

5.Māte darīja tā un teica:
Trīs mezgliņi saujā lai tev.
Tos divus var atdot citiem,
Bet trešo paturi sev.

Pirmo iesien par pasaules ceļiem,
Laimi meklēt ar draugiem, kur iet.
Pa tiem arī atgriezties mājās, 
Lai var nākamo mezglu siet.

6 .Otro iesien par savējiem sapņiem,
Un debesis brīnumu sēs.
Kādu nakti, kad skatīsies zvaigznēs,
Šis mezgls noderēs.
Trešo sien par mīlestību
Un visu, ko Dievs Tev var dot
Tā dārgākā Tava stīga,
Kas dziesmai spēku rod.

Dziesma „Salauzto siržu dziesma”, ko izpilda pirmo kursu jaunieši.

Šī zeme man dārga,
Jo citas zemes nav,
Jo nav arī citu debesu.
Var jau būt, ka kaut kur pa ēteru
Lidinās eņģelīši apzeltītiem spārniem,
Var jau būt, ka kaut kur dod dzert nektāru
No grezniem traukiem, –
Man pietiek, ka uz Latvijas zemes
Eņģeļi ir pārvērtušies stārķos
Un nektāru ražo bites
No pārs hektāriem
vizbulīšu. /R.Mūks/
Nobeigumā skan dziesma „Puķu bērni”. Malnavas koledžas direktora Jura Bozoviča apsveikums svētkos un sveiciens Latvijai dzimšanas dienā ar himnas „Dievs, svētī Latviju” izpildīšanu.

Malnavā visi svētki ir Tautas deju kolektīva „Malnava”, jauniešu vokālā ansambļa, floristikas, ētikas un estētikas, mākslinieciskās jaunrades un novadpētniecības un literārā pulciņa kopdarbs.

Direktora vietniece audzināšanas darbā Inta Ostrovska.