Mājdzīvnieki

Ieteikt

Jaunajiem saimniekiem

Kas jāzina pirms kaķis ienāk ģimenē

Mūsdienās pilsētnieki arvien biežāk iegādājas dažādus dzīvniekus. Visā pasaulē viens no populārākajiem mājdzīvniekiem ir kaķis, jo to turēt var arī ļoti aizņemti cilvēki, kuriem nav laika veltīt tam lielu uzmanību. Tomēr jāapzinās, ar kādām neērtībām jums būs jārēķinās, kā arī labi jāapsver, kādu dzīvnieku jūs vēlaties turēt, jo kaķis dzīvos ilgi, pat līdz 17 gadiem, un nepārdomāta izvēle radīs jums vilšanos, un cietīs arī dzīvnieks.

Iegādājoties kaķi, jums jāzina, ka viņš būs regulāri jābaro ar kvalitatīvu barību vai arī jāgatavo kaķa maltītes pašam. Ņemiet vērā, ka pareiza, pilnvērtīga kaķa barošana nav lēta! Tāpat nāksies ķemmēt kaķa kažociņu, kopt ausis un acis; jūsu dzīvoklī būs vairāk vai mazāk kaķa spalvu. Būs jāsamierinās, ka dzīvoklī atradīsies vairāki kaķa tualetes trauki, kurus regulāri pašam vien nāksies tīrīt. Dodoties atvaļinājumā vai ceļojumā, nāksies sameklēt kādu, kurš rūpēsies par jūsu kaķi saimnieka prombūtnē. Visbeidzot, būs jāsargā mēbeles no kaķa asajiem nagiem, bet puķes un istabas augi - no kaķa zobiem.

Vienlaikus ar negatīvo, būs arī pozitīvais - jūs vienmēr kāds sagaidīs mājās un noņems ikdienas steigas radīto stresu. Kaķis jūs mīlēs tādu, kāds esat - ar visiem trūkumiem un labajām īpašībām. Kontaktēšanās un rotaļas ar kaķi jums uzlabos garastāvokli arī tad, kad diena liksies pelēka un pašsajūta būs slikta. Visbeidzot, dzīvnieks liks jums sevi disciplinēt pat tad, kad to darīt negribas.

Ja nu esat pieņēmuši pozitīvu lēmumu par kaķa iegādi, vispirms vajadzētu izlemt, kādam kaķim dodat priekšroku - garspalvainam, pusgarspalvainam vai īsspalvainam. Garspalvainos un pusgarspalvainos kaķus nāksies biežāk ķemmēt, bet viņu vilna ir mīksta un to ir vieglāk iztīrīt no paklāja, mēbelēm un apģērba. Īsspalvainie kaķi jāsukā retāk, taču īsie matiņi daudz ciešāk pielīp un tos savākt ir grūtāk. Ja esat noslogoti darbā, mājās pārrodaties tikai pievakarēs, tad labāk iegādāties mazāk aktīvus kaķus, kā, piemēram, Persijas, Britānijas, eksotiskos, kuri ir mierīgāki un flegmatiskāki. Siāmas, krievu zilajiem kaķiem, reksiem nepieciešams lielāks kontakts ar cilvēku. Ja jūs nevarat kaķim veltīt laiku, tas var atriebties, dabiskās vajadzības jūsu prombūtnē nekārtojot tualetē, bet citās vietās. Ja tomēr vēlaties šīs šķirnes kaķi, tad labāk turēt divus, jo tiem nebūs garlaicīgi.

Svarīgi ir, kādam mērķim kaķi iegādājaties - vai pats to audzināsiet, vai būsiet tikai īpašnieks un dzīvnieks būs jums nepieciešams tikai kā mājas mīlulis. Ja vēlaties nodarboties ar kaķu audzēšanu, vajadzētu iegādāties šķirnes dzīvnieku, jo bezšķirnes pēcnācējiem grūti atrast īpašnieku, nevar taču nepārtraukti tos atdāvināt. Svarīgi, lai jūs iegādātos augstas kvalitātes dzīvnieku, jo tikai teicami šķirnes pārstāvji piedalās ciltsdarbā, īpaši tas attiecas uz runčiem, tāpēc šķirnes dzīvnieka iegādei jāgatavojas, apmeklējot kaķu izstādes, kur vēlams iepazīties ar katalogu un atzīmēt, kuri jūsu izvēlētās šķirnes dzīvnieki saņēmuši augstākas atzīmes. Vajadzētu aprunāties gan ar audzētāju, gan kluba speciālistiem, ko tie jums iesaka. Vienā metienā parasti ir dažādas kvalitātes dzīvnieki, šķirnīgākie (tā saucamie show klases kaķi) maksā dārgāk, bet tie, kuri domāti tikai kā mājas mīluļi, būs lētāki. Ne vienmēr vecāku augstie tituli liecina arī par pēcnācēju kvalitāti, tāpēc labāk konsultēties ar speciālistiem.

Ja ar kaķu audzēšanu nevēlaties nodarboties, jums piemērots būs gan šķirnes, gan bezšķirnes kaķēns, taču jebkurā gadījumā vēlams zināt mazuļa izcelsmi. Labāk bezšķirnes kaķēnu iegādāties no paziņām, par kuru kaķenīti jūs zināt, ka tā tiek turēta dzīvoklī, ir tīrīga, ar labu raksturu, jo tādas nevēlamas īpašības kā netīrība (kaķa vēlme kārtot dabiskās vajadzības visās iespējamās vietās, tikai ne tualetes traukā), agresivitāte diemžēl iedzimst. Ja māte ir teicama peļu ķērāja, visticamāk, arī bērns būs lielisks mednieks. Bieži grūti pieradināt bezsaimnieka kaķēnu, kuru esat atraduši un paturējuši, taču tā nav likumsakarība.

Nākamais nozīmīgais lēmums - ko izvēlēties: runci vai kaķeni. Runči, bez šaubām, ir efektīgāki, arī mīlīgāki, taču, sasniedzot dzimumbriedumu, viņu urīns ir ar izteiktāku smaku, dažiem rodas vēlēšanās iezīmēt savu teritoriju. Liela daļa šķirnes un bezšķirnes runču ir ļoti tīrīgi un, dzīvojot mājās, savas dabiskās vajadzības kārto tikai tam paredzētās vietās, bet, iespējams, jūsu runcis tāds nebūs. Rudeņos un pavasaros runči kļūst nemierīgi, naktīs ņaud, bet, brīvi turēti, uz kādu laiku pazūd un mājās atgriežas netīri, klāti ar brūcēm. Ja izvēlēsieties kaķeni, tai būs jāmeklē partneri, jāpalīdz dzemdībās un kaķēnu aprūpē. Kaķenes periodiski meklējas, un vismaz nedēļu jūs nevarēsiet baudīt naktsmieru, jo kaķene skaļi ņaudēs. Tabletes un injekcijas, kas dzīvniekiem nomāc seksuālo aktivitāti, gan nevajadzētu izmantot, labāk dzīvnieki sterilizēt vai kastrēt.

Daži ieteikumi kaķēna iegādei:

Pirms kaķa iegādes neskaidrojiet, vai jums un ģimenes locekļiem nav alerģijas pret dzīvnieka spalvu. Apciemojiet kādu paziņu, kuram ir kaķis, un kontaktējieties ar dzīvnieku vienā telpā vismaz stundu. Ja neapsarkst acis, tās nesāk asarot, nerodas iesnas, tad viss ir kārtībā. Ja alerģijas pazīmes parādās, kaķi iegādāties nedrīkst. Izņēmums varētu būt bezvilnas sfinksi.

Atcerieties, ka pievilcīgais mazulis izaugs par lielu dzīvnieku, kurš jums varbūt neliksies tik interesants, bet par kuru nāksies rūpēties ilgus gadus.

Nekad neiegādājieties dzīvnieku ar domu, ka to atdosiet vai pārdosiet, ja viņš jums nepatiks. Pirmkārt, pieaugušiem kaķiem jaunus saimniekus atrast ir ļoti grūti, otrkārt, tie pārdzīvo vides maiņu un tiem var bojāties raksturs.

Iegādājieties kaķi tikai audzētavās, konsultējoties ar kaķu kluba speciālistiem, vai no paziņām, kuru dzīvnieka ieražas un raksturs jums ir zināmi.

Apskatot kaķēnus, neņemiet līdzi bērnus, kuriem jebkurš mazulis liksies skaists. Tā jūs varat iegādāties nekvalitatīvu dzīvnieku, pie tam stipri pārmaksājot, audzētavas īpašnieka klātbūtnē var rasties neveiklas situācijas.

Pērciet tikai kaķēnu, kas ir 10 nedēļas vecs vai vēl vecāks, jo tikai šāds kaķītis var dzīvot patstāvīgi bez mātes. Vēlams, lai mazulis būtu pirmo reizi vakcinēts.

Iegādājieties kaķi tikai tādā gadījumā, ja varat redzēt viņu kopā ar māti, apskatīt audzētavu, kādos apstākļos dzīvojis mazulis. Nepērciet dzīvnieku tirgū, arī izstādēs labāk tikai apskatiet mazuli, bet pirkt dodieties uz īpašnieka mājām.

Neiegādājieties kaķi audzētavās, kur stipri ož pēc kaķiem. Tas liecina par netīrīgiem dzīvniekiem. Nepērciet kaķēnus, ja tie ir bailīgi, viņiem ir izdalījumi no deguna, tie šķauda utt.

Uzmanīgi apskatiet kaķēna kažociņu: vai nav blusu, vai austiņās nav tumšu izdalījumu, vai nav bezvilnas plankumiņu uz galvas, krūtīm vai ķermeņa. Tas var liecināt par saslimšanu ar kailo ēdi.

Iegādājoties šķirnes dzīvnieku, uzmanīgi uzklausiet kaķenes saimnieku - kā ikviens pārdevējs, viņš lielīs savu preci. Tomēr palūdziet arī uzrādīt tēva un mātes izstāžu diplomus, kas apliecina dzīvnieku šķirnību. Vēlams līdzi ņemt kādu pieredzējušu audzētāju vai šķirnes ekspertu, kurš palīdzētu izvēlēties labas kvalitātes dzīvnieku.

Ja esat nolēmis kaķēnu pirkt, sīki iztaujājiet audzētāju par kaķēna ēdienkarti, kuru nevajadzētu mainīt vismaz pirmās dienas, lai nerastos gremošanas traucējumi; noskaidrojiet, kur kaķēns kārto dabiskās vajadzības, lai atbilstošu vietu iekārtotu jaunajā mītnē.

Ja mājās ir citi dzīvnieki, jaunpienācēju vismaz dažas dienas paturiet atsevišķi, jo viņam var būt parazīti un viņš var inficēt citus.

Raksts no google.com

Kas jāzina suņu īpašniekiem

Cilvēkam, kas vēlas iegādāties suni, būs jāsaskaras ne tikai ar tādām lietām kā sava mīluļa kopšana, barošana, bet arī ar noteikumiem par dzīvnieku turēšanu, pārvadāšanu, vakcināciju un reģistrāciju.

Pērkot kucēnu, noskaidrojiet, vai tas ir vakcinēts. Sunim tādam vajadzētu būt, jo pretējā gadījumā kucēns var saslimt, tikko atvests mājā. Vakcināciju apliecina ieraksts potēšanas pasē, nedrīkst paļauties tikai uz saimnieka vārdiem. Kad kucēns ir sasniedzis trīs mēnešu vecumu, tas ir jāpiereģistrē, pastāstīja Rīgas domes Mājdzīvnieku uzskaites un uzraudzības sektora vadītāja Kristīne Romančuka. Vispirms cilvēkam jāsamaksā domes noteiktā nodeva. Rīgā par suni, kura augstums ir līdz 35 cm, jāmaksā Ls 3, bet, ja tas ir augstāks, — Ls 6. Turpmāk šī nodeva jāsamaksā ik gadu līdz 1. martam. Labojumi Suņu un kaķu turēšanas noteikumos paredz, ka arī privātmāju īpašniekiem Rīgā turpmāk būs jāmaksā nodeva par savu suni. Citās pilsētās privātmāju īpašnieki no nodevas maksāšanas ir atbrīvoti. Par sterilizētiem dzīvniekiem ir jāmaksā uz pusi mazāk. PVD Dzīvnieku aizsardzības uzraudzības daļas vadītāja Iveta Kociņa gan atzīst, ka ir pašvaldības, kas šiem jautājumiem — mājdzīvnieku reģistrācijai, klaiņojošo dzīvnieku kontrolei nepievērš nekādu uzmanību, taču daudzās pilsētās, piemēram, Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā u. c. ir izstrādāti saistošie noteikumi, dzīvnieki jāreģistrē un nodeva jāmaksā. Saņemtā nauda tradicionāli tiek novirzīta reģistrācijas izdevumu segšanai, klaiņojošo dzīvnieku problēmas risināšanai, piemēram, Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes Stopiņu pagastā uzturēšanai. Izveidota arī Latvijas Kinoloģiskās federācijas dzīvnieku aizsardzības grupa, kas darbojas no pagājušā gada 1. janvāra un ir uzsākusi klaiņojošo kaķu populācijas kontroli Rīgā. Kaķus noķer, meklē saimniekus vai sterilizē un atlaiž atpakaļ, jo kaķi ir grauzēju iznīcinātāji. Ar čeku pie veterinārārsta Saņemot čeku par šīs nodevas apmaksu, jādodas pie veterinārārsta, kurš suni reģistrē, pārbauda vakcinācijas atzīmes. Suni var potēt ar komplekso poti, lai gan tas nav obligāti, galvenais, lai jūsu mājdzīvnieks ik gadu tiktu vakcinēts pret trakumsērgu, jo tā ir slimība ar letālu iznākumu gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Ja tas nav izdarīts, veterinārārsts suni vakcinē un izsniedz žetonu. Žetons ar numuru ir sava veida personas kods sunim. Visa informācija no bankām un veterinārārstiem nonāk Rīgas domes Vides departamentā mājdzīvnieku uzskaites un uzraudzības sektorā. Šeit ir izveidota īpaša datu bāze, kur pēc reģistrācijas numura iespējams noskaidrot suņa īpašnieku. Līdzīgi ir arī citās pašvaldībās, kur tiek ievākta nodeva un veikta reģistrācija. Dzīvnieku turēšana, pārvadāšana Suņa saimniekam jāievēro arī MK pieņemtie dzīvnieku turēšanas noteikumi. Suns jāved pavadā un tam ir jābūt uzpurnim (izņēmums ir vienīgi dekoratīvie suņi). Īpaši stingri tas jāievēro sabiedriskajā transportā. Jābūt maisiņam un lāpstiņai, lai varētu savākt dzīvnieka ekskrementus. — Ir daudz suņu īpašnieku, kas to dara, bet vēl vairāk ir tādu, kas to nedara, — piebilst K. Romančuka. Jāievēro arī dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi — transportā jāpērk divas biļetes, izņemot gadījumus, ja dzīvnieks ir maziņš un ietilpst konteinerā. No 1. marta pašvaldības policija Rīgā sāk veikt pārbaudes, un, ja uz ielas pamana, ka sunim nav jaunā žetona vai ir pārkāpti dzīvnieku turēšanas noteikumi, piemēram, suns skrējis bez pavadas, tā ir tiesīga sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu. Protokolus izskata Administratīvo pārkāpumu komisijā, kas nolemj, vai vainīgo tikai brīdināt vai sodīt ar naudas sodu līdz simts latiem, kā to paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Ja viena gada laikā notiek atkārtots pārkāpums, naudas sods var būt pat līdz divsimts latiem. K. Romančuka: — Pagājušajā gadā mēs sadarbojāmies ar namu pārvaldēm un sētniekiem, kas ziņoja par to, kurš maksā, kurš nemaksā par savu suni. Tad pašvaldības policija gāja reidos arī uz dzīvokļiem. Protams, ja cilvēks nevēlas, viņš var nelaist policistus iekšā un tad ir nepieciešams orderis. Likumdošana, normatīvie akti Suņu un kaķu turēšanu regulē 1995. gada 3. oktobrī MK pieņemtie Suņu un kaķu turēšanas noteikumi nr. 291, bet pašvaldības izstrādā savus mājdzīvnieku turēšanas noteikumus, dažkārt paredzot arī nodevas maksāšanu, kā tas ir Rīgā. - Sodu par šo noteikumu pārkāpumiem paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 105. — 108. pants. - Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un to turēšanas noteikumu nopietniem pārkāpumiem var tikt piemērots arī kriminālsods, saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 230. un 230. I. pantu. To nosaka arī Veterinārmedicīnas un Dzīvnieku aizsardzības likums.

Raksts no

http://www.tvnet.lv

Kas jāzina iegādājoties kāmi

Vieni no iemīļotākajiem mazajiem dzīvniekiem ir kāmji. Dzīvoklī parasti tiek turēti vienas vai divu sugu kāmji, taču bez pazīstamākajiem Sīrijas zeltainajiem un Džungārijas kāmīšiem ir vēl bezgala daudz sugu un pasugu, kuru pārstāvji labprāt kļūst par mājas mīluļiem. Mājās biežāk tiek audzēti Sīrijas zeltainie, Džungārijas kāmji, Ķīnas vai svītrainie pundurkāmji, vismazākie – Roborovska pundurkāmīši.

Eiropas dienvidos sastopamie parastie kāmji ir vieni no lielākajiem – ķermeņa garums ir 25-35 cm, svars var sasniegt 500 g. Īpatnējos vaigu maisos dzīvnieks var uzkrāt ievērojamu daudzumu barības. Parastais kāmis ir skaists dzīvnieciņš – tērpts rudā kažociņā, rotājies ar baltiem cimdiem un zeķītēm, arī austiņas un purna galiņš ir balts. Mazās spožās actiņas bezbailīgi raugās pasaulē.

Parastais kāmis mitinās dažāda dziļuma sazarotās alās, kur glabā savus milzīgos (pat līdz 15 kg graudu) pārtikas krājumus. Kāmji ir krēslas dzīvnieki un lielākā aktivitāte novērojama rīta un vakara stundās. Dziļākajās alās kāmji pārlaiž ziemas aukstumu. Dodoties ziemas guļā, dzīvnieka ķermeņa temperatūra pazeminās no 32 līdz 4°C. Reizi nedēļā tie pamostas, lai paēstu un nokārtotu dabiskās vajadzības īpašā, tam paredzētā vietā.

Pavasarī, drīz pēc pamošanās kāmjiem sākas "kāzu” laiks. Tēviņi ieņem mātīšu alas, turklāt iezīmējot teritoriju ar sānu dziedzeru izdalītu sekrētu. Grūsnība ilgst 18-20 dienas. Metienā piedzimst 4-12, dažreiz pat 18 mazuļi. Tā kā mātīte nespēj tik daudz mazuļu izbarot, liekos tā nokož. Mazie piedzimst akli un kaili, toties ar attīstītiem priekšzobiem. Pēc trīs nedēļām jaunā paaudze uzsāk patstāvīgu dzīvi. Mājās turētiem dzīvniekiem piemīt specifiska, grūti likvidējama smaka.

Sīrijas zeltainais kāmis (Mesocricetus auratus) tiek visbiežāk audzēts mājās. Par mājdzīvniekiem zeltainie kāmji kļuva tikai pagājušā gadsimta sākumā, kad tika ievesti Anglijā un Amerikā. Šo kāmīšu dzimtene ir Centrālāzijas stepes, dzīvo tas arī Balkānos, Turcijā, Irānā.

Zeltainais kāmis ir daudz mazāks par parasto, tā ķermeņa garums ir 17-18 cm, bet svars nepārsniedz 130 g. Šo kāmju vairošanās spējas ir ievērojamas: grūsnība ilgst tikai 16 dienas un vienā metienā piedzimst 6-12 mazuļi. Jaunā paaudze savukārt briedumu sasniedz desmit nedēļu vecumā. Dzīvo parasti divus gadus. Patstāvīgā dzīvē devušies jaunuļi nelolo nekādas radniecīgas jūtas. Pēcnācējus radīt kāmju pāris var pat 7-8 reizes gadā. Ātrās vairošanās un īsā dzīves cikla dēļ zeltainie kāmji tiek bieži izmantoti laboratorijās kā izmēģinājuma dzīvnieki.

Zeltainā kāmja ikdienas tērps ir ruds, taču selekcijā izveidotas varietātes ar raibu, krēmkrāsas, melnu, zilu un pelēku kažociņu, kā arī albīna forma.

Džungārijas kāmis (Phodopus sungorous) savvaļā mitinās Rietumsibīrijas, Vidusāzijas stepju zonā. Tērpies kažokā, kura mugurpuse krāsota pelēkbrūna, ar tumšu svītru pāri mugurai, bet vēderiņš balts. Baltās priekšķepas ne ar ko neatšķiras no citu kāmju ķepiņām, taču pakaļkājas klāj bieza vilna, pat pēdas ir vilnainas. Bez Džungārijas kāmjiem ir šādām "zeķēm: var lepoties arī Roborovska (Phodopus roborovski) un Kempbela (Phodopus campbelli) kāmji. Ziemas guļā Džungārijas kāmji nedodas, novembrī, decembrī to kažociņš kļūst gandrīz pilnīgi balts. Arī nebrīvē vēsās telpās turētiem dzīvniekiem var vērot apmatojuma krāsas maiņu.

Džungārijas kāmīši ir divas reizes mazāki par zeltainajiem. Savvaļā šo dzīvnieku svars nepārsniedz 30-40 g, kaut gan nebrīvē, izjūtot kustību trūkumu, tie var pieņemties svarā pat divkārtīgi.

Vairošanās nolūkos Džungārijas kāmīšus labāk turēt pāros, pieradinot dzīvniekus vienu pie otra jau no mazotnes. Grūsnība ilgst 16-20 dienas. Parasti metienā ir 4-6, retāk astoņi bērni. Mazuļiem jau sestajā dienā pēc dzimšanas sāk augt kažociņš, desmit dienu vecumā bērni ir gatavi atstāt vecāku paspārni. Dzīves ilgums Džungārijas kāmīšiem ir ap trīs gadiem.

Džungārijas kāmīšiem ir mīlīgāka daba, pat nepieradināti kāmji parasti nekož. Aktīvāki un draudzīgāki par zeltainajiem kāmjiem.

Rokās kāmis jāsatver uzmanīgi – ar plaukstām aptver no abām pusēm un paceļ. Jāuzmanās no zvērēna asajiem zobiem, sevišķi zeltainais kāmis nekautrēsies tos laist darbā, ja jutīsies apdraudēts.

Turēšana

Kāmji ir krēslas dzīvnieki. Tas nozīmē, ka īstās kāmju dzīves aktivitātes sākas tikai vakarā. Tas ir jāievēro, ņemot audzināšanā kāmi. Dienas laikā kāmis parasti savā mājiņā guļ. Telpas temperatūra vēlama nedaudz virs 20 grādiem. Ja tā nokrīt zem 10°C, zeltainais kāmis var doties ziemas guļā.

Visu sugu kāmjiem nepieciešams izturīgs, 25 x 25 x 20 cm liels stiepļu krātiņš. Var turēt kāmi arī terārijā, kas nosegts ar stiepļu režģa vāku, lai dzīvnieks neizlauztos brīvībā. Citus materiālus, īpaši koku, tie bez grūtībām sagrauž. Vienīgās grūtības stikla terārijā turētam kāmim ir nodrošināt pietiekamas kustību iespējas. Krātiņā ievieto riteni skriešanai. Kāmis būs pateicīgs, ja gādīgs saimnieks krātiņā iekārtos "istabas” vairākos stāvos, kas savienoti ar kāpnītēm vai mākslīgajām alām. Kāmjiem ļoti patīk mājiņas, kuras var izgatavot pat no puķu poda lauskas. Koka mājiņām nebūs ilgs mūžs kāmja aso zobu sabiedrībā. Vispiemērotākie pakaiši būrī ir skaidas. Kāmji ir tīrīgi dzīvnieki, kas nokārtojas vienā vietā. Regulāri tīrot krātiņu, neizplatīsies specifiskais aromāts.

Kāmi nav ieteicams laist no krātiņa ārā pastaigāties. Pastāv pārāk liels risks, ka kāmis aizbēgs, kļūs mežonīgs vai ies bojā. Izbēgušu dzīvnieku var mēģināt noķert slazdā – burkā ar tajā ievietotu gardu, smaržīgu barību. Uz burkas kakliņu ved laipiņa, bet, kad kāmis nonāk līdz ēsmai burkas dibenā, tas ārā vairs netiek. Gadās arī, ka zvēriņš pats atgriežas savā vaļā atstātajā būrītī, it kā nekas nebūtu noticis.

Barošana

Kāmju ēdienkarte pamatā sastāv no graudiem un zaļumiem, taču vairums mazo grauzēju nesmādē arī kukaiņus. Vislabāk dzīvniekus barot ar zooveikalos nopērkamām speciālajām barībām, jo pašu gatavotie maisījumi var nebūt pilnvērtīgi. Bez sausās barības kāmim nepieciešams dot dārzeņus, augļus, vasarā – āboliņu, pienenes. Zaļā barība nodrošina dzīvnieku ar nepieciešamajiem vitamīniem, šķiedrvielām un šķidrumu. Bez augu valsts barības kāmjiem nepieciešams saņemt arī dzīvnieku olbaltumvielas – nedaudz gaļas un zivju, bet vēl labāk dzīvo barību – kukaiņus. Visu laiku būrī vēlams atrasties minerālvielu piedevām un kociņam zobu asināšanai.

Dabiskos apstākļos kāmji praktiski nedzer ūdeni. Nepieciešamo šķidruma daudzumu tie uzņem ar sulīgo barību. Nebrīvē turētiem dzīvniekiem ūdeni var nedot tikai tādā gadījumā, ja tie tiek nodrošināti ar sulīgo barību, kas kāmjiem garšo. Ja sulīgā barība tiek dota tikai periodiski, būrītī jāievieto piekarama dzirdinātava. Automātiskā dzirdinātava un pietiekams graudu barības krājums atļauj saimniekiem prombūtnes laikā atstāt kāmīti vienu pat divas, trīs nedēļas.

Kāmjiem ir paradums veidot krājumus, tādēļ to mājokļos nepieciešams veikt regulāras revīzijas, konfiscējot iekrāto. Ja tas netiek darīts, nav jābrīnās, ja kādā brīdī dzīvoklī sāk izplatīties nelāga smaka.

Veselība

Zooveikalā iegādājoties kāmi, jāpievērš uzmanība tā izskatam. Veselam dzīvniekam kažociņš ir gluds, bez plikumiem. Acis tīras un spožas, deguns tīrs un sauss, astes gals bez caurejas pazīmēm. Dabiskā krāsojuma kāmjiem ir labāka veselība, raibiem dzīvniekiem ir nelīdzsvarotāks raksturs, tomēr tie ir pieradināmi.

Kāmji pēc dabas ir vientuļnieki. Audzētāja nezināšanas dēļ bariņos turētu dzīvnieku starpā bieži izceļas nesaskaņas un kautiņi. Kostās brūces inficējas un neārstēts dzīvnieks var aiziet bojā.

Kāmjiem uz sāniem atrodas sānu dziedzeri, kurus tumšās pigmentācijas dēļ reizēm notur par ādas slimību.

Nepareizas barošanas dēļ (dodot lipīgus saldumus, šokolādi, sieru) kāmjiem var attīstīties vaigu maisu iekaisums. Šādos gadījumos vaigu maisus izvērš uz āru, tīra un dezinficē. Garspalvainajiem kāmjiem kuņģī mēdz veidoties apmatojuma kamoliņi. Lai no tā izvairītos, jālūko, lai netrūktu šķiedrvielām bagāta barība.

Kāmjiem diezgan bieži vērojama "slapjās astes slimība” – ūdeņaina caureja, kuru izraisa baktērijas. Slimība biežāk skar jaunus, kā arī novārdzinātus un nepareizi koptus dzīvniekus.

Kāmji ir veikli kāpelētāji, taču, krītot pat no neliela augstuma uz cieta pamata, tie var nosisties.

Raksts no google.lv