Vakars...patiesiba jau gandrīz nakts. Domās iegrimusi soļoju pa peronu un iekāpju 23:30 vilcienā. Tikai nepilnu 9 minūšu brauciens, tad maza pastaiga un būšu mīļaja gultiņā. Visapkārt, kā jau lidostas stacijā pieklajas, skan visas iespejamās pasaules valodas. Kā mani iedvesmo šis daudzvalodīgais koris... Apsēžos iepretīm zilajā Ryanair kostīmiņā tērptajai stjuartei. Vinu te kā biezs. Polietes, slovākietes, brazīlietes, francūzietes, spānietes...
Glītā, blondā stjuarte izvelk no rokassomiņas mobīlo. Tādu smuku, ar dimantiņiem. Nu nav jau ta ka es briesmīgi pētītu...bet nu tomēr interesanti (esmu ievērojusi, ka pēc telefona var daudzko pateikt par cilvēka personību). Un ko jūs iedomājaties - šī ņem un sāk runat latviski. Neparprotiet, lūdzu mani...nav jau tā, ka latviešu valodu nebūtu dzirdējusi gadiem ilgi. Bet šeit, tagad un man blakus to gan nebiju gaidījusi. Tā nu es ļoti pieklājīgi cenšos neklausīties jaunās būtnes monologā par to, ka viņai apnicis katru vakaru partikt tikai no vār…... Lasīt tālāk