Pavasaris vēl raksturīgs ar kādu dabas parādību. Tās ir salnu naktis, kas parasti seko pēc ciklonu aukstajām frontēm, kad nākamajās naktīs debesis skaidrojas un visapkārt iestājas bezvējš. Tas ir tad, ja ir zems "rasas punkts" jeb gaisa temperatūra, kad gaiss sabiezē līdz 100% relatīvajam mitrumem. Salnas gadījumā tas ir "zem 0" atzīmes. Pavasara salnas notiek maijā un ne visai reti arī kādā naktī jūnijā. Savukārt jau augusta beigās iespējamas agrīnas rudens salnas. Arī aizvadītajā naktī vietām tādas bija. Salnas parasti neviens nemīl, tomēr... arī tā ir loģiska dabas sastāvdaļa. Par to gribas parunāties vairāk. 

Ne reizi vien esmu sacījies – dabā viss ir līdzsvarā. Viena dzīvības suga patērē un apkaro otru. Gan cīnoties barības iegūšanas virzienā, gan arī aizsargājoties. Dzīvieki savstarpēji karo arī par savu teritoriju un uzbudināti ir riesta laikā. Par "homo sapiens" nerunāsim, šamējie jau vispār cenšas nolikt pie vietas visas pasaules sugas un pat sev līdzīgos. Fi

... Lasīt tālāk

Varētu teikt, ar daudzām "ziemas atvadām" caur īslaicīgām atziemām un masīvām krusas brāzmām – mēs aprīļa izskaņā esam nonākuši pie patiesa pavasara. Kā jau tam jābūt. Nākamais meteo jautājums – kad un kādā veidā ieiesim īstajā vasarā? Jāparunā šodien atkal par Lielo Līdzsvaru. Attēlā: pērkona mākoņi Kurzemē 22. aprīlī.

Lielais Līdzsvars? Pa reizei jau esam šajā sakarībā parunājušies, tagad šo domu precizēju. Lielais Līdzvars – tā ir fundamentāla patiesība, ja runājam par laika apstākļiem. Saprotamākā valodā jāsaka: ilgākā laika intervālā viss līdzsvarojas. Ja kādā periodā līst, tad citā periodā ir sausākas dienas. Ja dažas nedēļas ir vēsas, tad citās atkal ir karsts. Ja vienā dekādē mākoņu daudz, tad nākamajā bieži saule sijājas pāri zemes virsai garās dienas stundās.

Kā Lielo Līdzsvara likumu varētu attiecīnāt uz šo pavasari? Kā jau pieredzējām (un jau esam pat daļēji aizmirsuši), tad marts un aprīļa pirmā puse bija ar vairākiem aukstuma viļņiem. Ne tik sen bija 7

... Lasīt tālāk

Pavasaris atnācis, un mēs jau būsim aizvadījuši tā pirmo mēnesi drīz. Vien tāds sīkumiņš – nodzīvot marta mēnesi līdz galam. Kā reiz – šis jautājums būs visai aktīvā apritē saistībā ar prognozējamo vēlīno sniega vētru šā mēneša pēdējā datumā. Prognozes aizvien ir piņķerīga būšana, ne vienmēr tās piepildās. Taču jau šā mēneša aizvadītā daļa raksturojas ar vētrelīgiem vējiem un nokrišņu brāzmām jau bija – 2., 11., 13., 19., 25. un visbeidzot arī šajā rītā (27.3.12.) reizē ar sniega nokrišņiem Latvijas austrumos. Kamdēļ šīs vētras pavasarī rodas? Attēlā: masīva krusas brāzma ciklona BARBARA laikā 19.3.12. Kurzemē.



Kā jau aizvien katrā brīdī: padebešu laiks jeb sinoptiskā situācija ir daudzu faktoru kopsavilkums. Mums atliek padomāt par tiem galvenajiem cēloņiem, kamdēļ Rietumeiropas piekrastēs nostiprinās daži anticikloni, bet mēs esam šo antivirpuļu ziemeļu nomalēs pie "ziemas" frontes jeb gaisa masu sadures līnijas. Šī līnija atdala aukstāko gaisu zieme…... Lasīt tālāk

Pirms laiciņa rakstīju par ziemas briedumu- kas patiesībā notikās šā februāra sākumā. Reizē ar "aukstuma pola" dienām. Tagad – Saulīte jau jūtami augstāk pie debesu juma, dienas jūtami garākas. Un notiek jauns laika apstākļu procesu kopums, ko varētu nosaukt par ziemas otro pusi. Vēl precīzāk – jau par priekšpavasara laiku. Bet pavasarim pa priekšu notiek tas, ko saucam par puteņu periodu. Šodienas (15.2.12.) faktiskie notikumi jau pierāda. Aktivizējas ciklonu mūsu tuvumā – attiecīgi jau siltāks laiks, sniega nokrišņi un puteņi. Absolūti raksturīgs laiks ziemas izskaņas mēnesim...

Jāsaka, ir dažas patstāvīgās frontes jeb robežlīnijas starp dažādām gaisa masām. Ziemas pusē tuvāk no ziemeļu puses mūsu virzienā nonāk arktiskā fronte. Kas atdala mērenākas gaisa masas no pavisām atdzesētām. Šī fronte reizē ar "jet stream" (ātras gaisa masas šaurā joslā virs 10 kilometru augstuma) lokās gan uz dienvidiem, gan uz ziemeļiem. Uz frontes aizvien rodas ciklonu rindas, kas li…... Lasīt tālāk

Agrāk rakstīju – par ziemas dažāda brieduma pakāpēm. Tostarp par pilnīgu nobriešanu. Sanācis – Baltā gadalaika 2011-2012 ietvaros pats galvenais aukstums pienāk tikai janvārā vidū. Kā divi anticikloni – COOPER ar mērenu aukstumu, kam pa pēdām seko jau DIETER antivirpulis ar pavisam arktiskiem saliem. Ar vējiem no ziemeļaustrumu puses, no Krievijas ziemeļiem. Šāda tipa aukstie anticikloni ir katras ziemas apoteoze.

Reizēm citās ziemās šāds auksts anticiklons līdz mums neatnāk, reizēm tie – taisni otrādi – ir garu garie. Nedēļām tad sals vējojas pāri mūsu laukiem un namu jumtiem. Reizēm līdz -30 grādiem (šādi sali arīdzan gaidāmi Latvijas austrumu robežās naktīs līdz 4. februārim) un pat vēl nedaudz zemākos aukstuma līmeņos.

Bet kā tad rodas šādi anticikloni, kas tik regulāri ir arī mūsu Latvijas krastos. Protams, te vien ir daudzu faktoru kopums. Taču pārsvarā valda uzskats – lai gan mūsu ciklonu "barotājs" Atlantijas okeāns tieši rudenī sūta pie mums ciemos maksimālos cikl…... Lasīt tālāk

Kad ciklons ar kārtējo vārdu ELFRIEDE šodien (15. janvāris '12) aizpildās virs Baltkrievijas, tad mēs esam tā ziemeļrietumu daļā. Bet šajā ciklona apcirknī gandrīz vien ir aukstās puses vēji. Šodien caur ziemeļu un ziemeļaustrumu vējiem pie mums ienāk neliels saliņš. Saistībā ar izgarojumiem no Rīgas līča- rodas papildus gubumākoņi, kas reizēm joprojām izgāž stiprus sniega birumus līča dienvidu krastos pa vējam (šo parādību profesionālās aprindās sauc par "līča efektu". Kopumā ziema mums sagādājusi pierastas Baltajam gadalaikam pienākošās ainavas. Vai ziema ir nokriedusi?    Attēlā: sniegs nu jau pietiek arī Kurzemē...

Jau reiz rakstīju- katrs gadalaiks briest un nobriest, jeb "nogatavojas". Šīs ziemas mērena gatavības pakāpe iestājas šā janvāra vidū. Šķietas, mēs ziemas otro pusi vispār redzēsim vairāk baltu nekā "melnu". Vismaz otrā puse būs ar mums pierastajiem redzējumiem dabā,

Taču gadalaika nobriešanas process nav gluds... pa laikam tomēr daži ci…... Lasīt tālāk

Ziema 2011-2012 ir jau gandrīz pusē (ja ņemam par sākumu attiecīgi 1. decembri, un izskaņa - šā garā gada 29. februārī). Kas tad mums nācis pāri mūsu galvām? Nemierīgi cikloni, regulāras vētras, siltums, nenoturīga sniega sega. Ziema nāk ļoti ļoti ļoti lēni. Kautrīgi- un tuvākās dienās tā joprojām  kautrīgi klauvēs pie mūsu durvīm. Attēlā: Kurzemē -aizvien tikai sniega zīmes uz laukiem. 6.1.12. dienas foto.

Raksta tapšanas brīdī (7. janvāra 2012 rīts) kārtējais, šoreiz ANDREA ciklons aiziet uz austrumiem no Latvijas. Bet jau BIBIANA ar jauniem, pārsvarā nelieliem, sniegiem ir klāt.

Kopējā noskaņa šajā nosacīti Baltajā gadalaikā ir – pēc "slinkā rudens" mums ir reti kautrīga ziema. Lēnām, sniegs uz zemes te ir, te nav... Gaisa grādi arī tā ap nulli grozās. Viss – kautrīgi zogoties pie mūsu pakšiem.

Par šādiem ziemīgiem apstākļiem esam pateicīgi vai "pateicīgi" mūžīgajai Golfa straumei, kas nes drusku vairāk – iepriekšējā vasarā – iesildītos ūdeņus. Kas savukārt ak…... Lasīt tālāk

...bet daudziem nedaudz apnikušā "vētru sezona" turpinās. Ziema 2011-2012. gadā vismaz tās aizvadītās trešdaļas laikā ir absolūti pretēja divām iepriekšējām. Precīzāk- samērā tradicionāla. Ar apskaužami regulārām rudens vētrām. Vien Jaunā Gada sveiciens varētu būt kaut kas nedaudz uz ziemas pusi. Attēlā: vētraina QUIRIN ciklona aiziešana 27.12.2011. Kurzemē.


Jo 31.decembra pusnaktī- kā reiz paredzas neliels augsta spiediena atzars ar saliņu -1-7 grādu robežās. Aiz aizvadāmā ciklona ROBERT vējiem un nokrišņiem. Patreiz (28. decembra 2011 pievakarē, kad rakstās šis raksts...) šis ciklons vēl tuvojas, vēstot par kārtējiem brāzmainiem vējiem. Kas rietumu piekrastēs var sasniegt vairāk kā 20m/s ātrumu. Un arī uz reizi pēc 1. janvāra- jauns padziļš virpulis ar kārtējiem nokrišņiem, kārtējiem vējiem būs klāt mūsu krastos.


Šķiet, ne tik sen priecājāmies par silto un mierīgo rudeni. Ko dažs trāpīgs cilvēks nosauca arī par "sliņķu rudeni" (ar…... Lasīt tālāk

Visam tam bija jānotiek. Aukstais gaiss no arktiskajiem apgabaliem spiežas uz dienvidiem. Nonākot saskarē ar vēl siltiem Atlantijas okeāna ūdeņiem = rodas rudenim raksturīgie dziļie cikloni. Gatavojamies vētrām. Attēlā: lietus brāzma 26. novembra rītā Kurzemē.


Pāris cikloni – viens bez nosaukuma, kam seko XAVER virpulis (patreiz aizpildās virs Norvēģijas) - jau dod brāzmelīgus vējus visā Latvijā jau vairāku dienu garumā.


Bet galvenais pūtiens zem ciklona YODA vēl priekšā. Patreiz ciklons vēl Lielbritānijas krastos, tomēr – tas pavisam noteikti virzās uz austrumiem, uz mūsu pusi. Grūti pateikt niansēs, kāds būs tā tālākais ceļš. Attiecīgi virpulis līdzi velk frontālās sistēmas, tamdēļ spēcīgākās vēja brāzmas rietumu krastos var pārsniegt 30m/s, virs cietzemes Latvijā – vairāk par 20m/s.


Sekojam visām laika ziņām, ievērojam drošības noteikumus. Rēķināmies ar elektrības padeves pārtraukumiem lauku apvidos, dažiem lauztiem kokiem un citiem nelieliem p…... Lasīt tālāk

Bija oktobra siltums, bija dažas miglainas dienas novembra pirmajā pusē. Bija pat neliels sals naktīs uz 10.-11. novembri. 12.-14. novembrī Latvijas austrumos dažādās diennakts stundās arī sniega pārslas beidzot parādījās. Viss it kā rullējas savā gadalaiku ritenī. Tikai... lēni, nesteidzīgi, ir kā palēlinātā tempā. Manīsim, ko nesīs nākamais nelielais aukstā gaisa vilnis, kas prognozējas 15.-16. novembrī? Attēlā: sniega sega Kurzemē ... pēdējā pavasarī/ 3. maijā 2011.


Kad pēc neilga laiciņa laika vērotāji veiks kādus kopsavilkumus, tad acīmredzot nonāks pie domas: mums darīšana ar pavisam lēnu baltā gadalaika šurp-nākšanu. Neviens nezina, kamdēļ daba mums šādu kaprīzi pasniegusi. Vien priecājamies, ka iztikām (?) bez rudens dubļu perioda. Šajā "slinkajā rudenī" bez steigas apdarījām visus laiku darbus.


Manis pārstāvētajā http://www.meteolapa.lv/ saitē jau rakstīju: Zemei ir garāki laika periodi, kas pārsniedz viena gada robežas. Iespējams, patr…... Lasīt tālāk