Mēs, cilvēki, esam tik muļķi! Vai tas, ko patiesi vēlamies, pēc kā tiecamies, galu galā izrādās tā vērts? kas ir īsts un kas ilūzija? un kur ir tas pamats, kas nezudīs?
Mēs ,cilvēki, esam muļķi.
Jo domājam, ka kaut ko zinām vai varam uzzināt.
Vispatiesākais ir tieši šis mirklis šajā sekundes desmitdaļā un ne mirkli vēlāk. Šī smarža šī krāsa un nots ir vispatiesākā, taču jau tagad, vienu acumirkli vēlāk, tas viss jau iegūst nepatiesuma dabu. Jo mēs domājam, ka zinām kaut ko vairāk. mēs . cilvēki, spējam tikai sajust. Vai mēs zinām kāda nozīme tam visam, vai mēs zinām kas ir svarīgs un kas nē, kas ir vajadzīgs un kas nē?
Mūsu mērķi ir tik akli un stulbi, ka paskaidrojumi nemaz nav vajadzīgi. Tāpat kā iedzert zāles, lai kļūtu vieglāk, tāpat kā izslēgt gaismu un domāt, ka esi neredzams, ir muļķīgi. Vienīgais, ko es zinu ir –izraudoties uz drauga pleca ir vieglāk un kāda smaids uzlabo pašsajūtu. Mēs, cilvēki, neko nezinām. mēs tikai jūtam.... Lasīt tālāk