Lietuvas simtgadi svinot
43 attēli • 4 video • 19. feb 2018 12:05
16. februārī Lietuva pirmā no trim Baltijas valstīm svinēja savus simtgades svētkus. Simts gadus kopš Lietuvas valsts atjaunošanas. Braucām skatīties, kā tad svin mūsu radi un kaimiņi. Trīskrāsu karoga krāsas bija visur – gan māju logos, gan uz ēku sienām, gan apģērbā! Pat luksoforos gaismas rādīja Lietuvas karoga krāsu secību – ar dzelteno augšā un sarkano apakšā! Svētkus svinēja gan muzejos, gan...Vairāk16. februārī Lietuva pirmā no trim Baltijas valstīm svinēja savus simtgades svētkus. Simts gadus kopš Lietuvas valsts atjaunošanas. Braucām skatīties, kā tad svin mūsu radi un kaimiņi. Trīskrāsu karoga krāsas bija visur – gan māju logos, gan uz ēku sienām, gan apģērbā! Pat luksoforos gaismas rādīja Lietuvas karoga krāsu secību – ar dzelteno augšā un sarkano apakšā! Svētkus svinēja gan muzejos, gan uz ielām, gan āliņģos. Svētku sajūta mūs sagaidīja jau Lietuvas pirmā prezidenta Antana Smetonas vasaras rezidencē Užugirjo muižā, tad ziemīgā noskaņā krāšņajā Traķu pilī, kur Svētku priekšvakarā atklātā izstādē “Baltijas brīvības simboli” ieraudzījām ne vien kaimiņu nozīmīgākos ordeņus, bet arī mūsu prezidenta Alberta Kvieša Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Svētku vakars – Viļņā krāsains, košs un daudzveidīgs. Baltais katedrāles zvanu tornis pārvērties varenā karogā, visa pilsēta skan, Ģedimina prospekta visā garumā gaiss virmo no 100 ugunskuru radītā siltuma un dūmiem. Pat krišnaīti dejo un dzied ar Lietuvas karogiem rokā! Pie muzejiem, kas sagatavojuši speciālas svētku izstādes vai programmas stāv rindas kā Muzeju naktī. Nākamais rīts Viļņā – kluss un balts, naktī uzsnidzis sniegs, viss svētku krāšņums novākts, vēl palicis tikai lielais simtgades zvans un Lietuvas karoga krāsu košums. Latvijas un Igaunijas karogi, kas 16. februārī svinīgi tika pacelti pie prezidentes pils, jau nomainīti pret ES un NATO karogiem. Dodamies uz Signatāru namu, vietu, kur akts tika parakstīts, lai apskatītu pašu Lietuvas Neatkarības aktu – dokumentu, kas ilgi tika uzskatīts par pazudušu, bet pirms nepilna gada veiksmīgi atrasts arhīvā Vācijā. Akta parakstītāju vidū ne viens vien savulaik mācījies Latvijā. Viens no signatāriem vēlāk kļuvis arī par Latvijas Universitātes goda doktoru. Akts apskatei tas izlikts tikai pirms vienas dienas…. Pirms atstājam Viļņas centru, vēl ieskatāmies Užupē. Papriecājamies par Užupes Konstitūciju un to, ka esam priviliģēti – tā lasāma divās mūsu valodās – gan latviešu literārajā valodā, gan latgaliski. Divās dienās čaklākie no mums par Lietuvas zemi nostaigājuši gandrīz trīsdesmit kilometrus. Tāpēc nekas nav patīkamām, kā ieraudzīt IMPRO autobusu ! Vēl mirklis pie “Brīvības ceļa” – Baltijas ceļam veltītas piemiņas vietas – un prom uz vienu no pirmajām Lietuvas galvaspilsētām Ķernavi. Arī Ķernave svin, tikai citādi – te valda melnbalto krāsu prieks, un mūsdienu Lietuvas bērni spiegdami laižas no savu senču pilskalniem. Uz tikšanos nākamnedēļ Igaunijā! Baltija turpina svinēt! Ieva Rozentāle
