Saule Gunta

Par mani

Saule... Gaisma... Sapnis... Vaŗavīksne... Elpa... Dzīvība... Teiksma... Ceļojums... Deja... Koks... Atbalss... Lietus dārzs... Upe... Putni... Sudraba stunda... Uguns... Ziemeļblāzma... Skaņa... Mežs... Kustība ... Ziedu jūra...

Vārda diena:	22. decembris
Iesauka:	RĀMUPE
Dzīvesvieta:	Ķekava

Darba vieta

Dzīve

Skola(-as)

Ķekavas vidusskola... RKDT... Latvijas Folkloras biedrība ... Rāmupe ... Ugunsrits ... Stāstu bibliotēku kopiena... Zaltis

Intereses

Tradīcija, Senticība/Dievturība, Dainas, Raksti, Zīmes, Valoda, Rūnas, Dejas, Dziedāšana, Kokle, Stāsti, Izaugsme

Citiem iesaku

paskaties, sajūti, ieklausies ... Gaŗā pupa aug... :)

Galerijas
Rādīt visas (45)

Dienasgrāmata
Rādīt visus (6)

Konference Baltu sakrālais mantojums - 13., 14.aprīlis

5. mar 16:18

Trešās konferences tēmas:

Juris Urtāns- ‘’Latvijas pilskalni’’

Pilskalni ir unikāli Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma objekti – gan kā vēstures liecinieki, gan kā skaistas un īpašas vietas ainavā. Pilskalns – tā ir materiāla liecība kādreizējās koka pils pastāvēšanai. Latvijas pilskalniem raksturīgas vairākas pazīmes. Parasti pilskalnam ir īpaši nostāvinātas vai terasētas nogāzes un mākslīgi izlīdzināta virsma jeb plakums, kur celt dzīvojamās, saimniecības un aizsardzības būves. Lielāko Latvijas pilskalnu plakums ir līdz 2 ha liels. Pilskalnu nogāžu augstums ir dažāds. Svarīgi bija, lai kalna dabiskās nogāzes būtu pēc iespējas stāvākas. Lielākie nocietinājumu vaļņi var būt līdz desmit metru augsti. Pie daudziem pilskalniem konstatētās apmetnes. Par pilskalnu liecina arī kalna atrašanās pilskalnam izdevīgā vietā, aku vai ūdens uzkrāšanas vietu paliekas, raksturīgi nosaukumi un teikas. Mūsdienās liktos, ka Latvijas pilskalni būtu tikai fons ikdienas dzīvei, pārpalikums no pagātnes, tom

... Lasīt tālāk