Vēdiskā literatūra
Par šo profilu
Vēdiskās literatūras interneta veikals - http://www.grantha.lv
| Sekotāji | 742 |
|---|
Jaunumi
Bhagavad-gīta 3.38.
Kā uguni klāj dūmi, kā spoguli klāj putekļi, kā dīgli klāj klēpis, tā dzīvo būtni klāj iekāre.
Šrīlas Prabhupādas skaidrojums:
Dzīvā būtne var tikt pārklāta trejādi, un pārklājums aptumšo tās apziņu. Pārklājumu veido dažādas iekāres izpausmes, kas ir kā dūmi pār uguni, kā putekļi pār spoguli un kā klēpis pār dīgli. Kad iekāre tiek salīdzināta ar dūmiem, tad ar to saprot, ka dzīvās dzirksteles gaismu var mazliet uztvert. Citiem vārdiem sakot, kad dzīvā būtne nedaudz izpauž Krišnas apziņu, tad to var salīdzināt ar uguni, ko klāj dūmi. Kur ir dūmi, tur ir uguns, tomēr pašā sākumā atklāta uguns var nebūt. Šis līmenis salīdzināms ar Krišnas apziņas sākumu. Putekļi uz spoguļa attiecas uz prāta spoguļa tīrīšanu ar dažādiem garīgiem paņēmieniem. Labākais no tiem ir Dieva Kunga svēto vārdu daudzināšana. Dīglis, ko klāj mātes klēpis, ir piemērs, kas parāda nevarību. Bērns mātes klēpī nespēj pat pakustēties. Šādā stāvoklī i
... Lasīt tālāk
Mēs neesam pret modernajām tehnoloģijām. Mēs esam pret domāšanas veidu, kas tās motivē, kas lielākajā daļā gadījumu ir alkatība. Cilvēka dzīve ir paredzēta galējai baudīšanai, galējam apmierinājumam un galējai mīlestības realizācijai uz Dievu. Bez pašrealizācijas, dzīvā būtne ir nožēlojama un neveiksmīga.
Rādhanātha Svāmī
Lielbritānijas parlamenta Starptautiskās attīstības izvēles komiteja apstiprina, ka gaļas lietošanas dēļ:
- ir cēlušās graudu cenas,
- iznīcināti meži,
- pārslogota lauksaimniecības zeme,
- izveidojusies epidēmiska aptaukošanās
un iesaka kļūt par veģetārieti, jo tas veselīgi.
Pilns raksts: http://www.delfi.lv/news/world/other/par…
Krišna vēlas tikai mīlestības pilnu kalpošanu un neko vairāk. Krišna pieņem pat mazu ziediņu no Sava šķīstā bhaktas. Viņam nekas nav vajadzīgs, jo Viņš ir pašpietiekams un tomēr Viņš pieņem Sava bhaktas piedāvāto, pretim dāvājot mīlestību un pieķeršanos.
Šrīla Prabhupāda
Sajūtas ir laupītāji - jo tās liek cilvēkam nevajadzīgi tērēt naudu, lai redzētu, saostu, izgaršotu, sajustu un sadzirdētu, vēlētos un gribētu. Šādā veidā saistītā dvēsele ir spiesta apmierināt savus jutekļus un šādi visa cilvēka nauda tiek iztērēta.
Šrīmad Bhāgavata 5.14.2.
Šrīlas Prabhupādas skaidrojums
Bhagavad-gīta 3.37.
... Lasīt tālāk
Dieva Augstākā Personība sacīja: Tikai iekāre, Ardžuna, kas rodas no saskares ar materiālajām kaislībām un vēlāk pāriet dusmās, un kas ir šīs pasaules visu aprijošais un grēcīgais ienaidnieks.
Šrīlas Prabhupādas skaidrojums:
Kad dzīvā būtne saskaras ar materiālo pasauli, tad viņas mūžīgā mīlestība pret Krišnu saskarsmē ar kaislību pārvēršas iekārē. Citiem vārdiem sakot, mīlestība uz Dievu pārvēršas iekārē tā, kā piens pārvēršas jogurtā, nonākot saskarsmē ar skābo tamarindu. Neapmierināta iekāre pārvēršas dusmās, dusmas kļūst par maldiem, un maldi turpina materiālo esamību. Tāpēc iekāre ir lielākais dzīvās būtnes ienaidnieks, un tikai iekāre liek tīrajai dzīvajai būtnei palikt materiālās pasaules pinekļos. Dusmas ir neziņas izpausme; šīs īpašības parādās kā dusmas un citas sekas. Tāpēc, ja kaislības nevis pagrimst līdz tumsībai, bet tās ar pareizu dzīvi un darbību paceļ līdz skaidrībai, tad cilvēks a
Ir teiks, ka, ja kāds saņem Kunga svētību, tad viņš vai viņa saņem iespēju biedroties ar labiem bhaktām, jo no labas biedrošanās vien izveidojas un stabilizējas tieksme kalpot Krišnam.
Sačinandana Svāmī
Bhagavad-gīta 3.36.
Ardžuna sacīja: Vrišni pēcteci! Kas gan mudina cilvēku grēkot pat pret savu gribu, it kā ar varu piespiežot?
Šrīlas Prabhupādas skaidrojums:
Dzīvā būtne, neatņemama Visaugstākā daļiņa, sākotnēji ir tīra, garīga un brīva no materiālajiem sārņiem. Tādēļ pēc dabas tā nav pakļauta materiālās pasaules grēkiem. Bet, saskaroties ar materiālo dabu, tā tūlīt izdara daudzus grēkus, dažreiz pret pašas gribu. Tāpēc Ardžunas jautājums par dzīvo būtņu ačgārno dabu ir tiešām vietā. Kaut arī dzīvā būtne dažkārt nevēlas grēkot, tā ir spiesta to darīt. Tomēr grēkot nemudina vis Virsdvēsele, bet gan kaut kas cits, par ko Dievs Kungs runās nākamajā pantā.
Kā mēdza teikt mans garīgais skolotājs Šrīla Prabhupāda - cilvēka dzīve ir paredzēta atturībai. Kas ir atturība? Atturība ir pieņemt lietas, kas ir labvēlīgas bhakti un atsacīties no lietām, kas nav labvēlīgas bhakti. Tā nav mūsu atturība, kas piesaista Krišnu, tā ir mīlestība, kuru sniedzam caur atturību. Ja mēs veicam askēzes, lai atmodinātu šo mīlestību, tad tas ir labvēlīgs darbs mīlestības sasniegšanai - līdzeklis padziļināt mīlestību.
Rādhanātha Svāmī
Imperatora Akbara iemīļotais ministrs Birbals bija neparasts cilvēks visās jomās. Starp viņiem notika daudzas izcilas sarunas; Birbala sabiedrībā laiks pagāja nemanot.
Reiz Akbars teica Birbalam: „Es brīnos par dažiem jocīgiem uzskatiem, pie kuriem jūs, indieši, turaties. Jūs ticat, ka Dievs atnāk uz zemi cilvēka izskatā. Tas taču ir absurds!”
„Kas tad tajā ir tik absurds, mans pavēlniek?”, pavaicāja Birbals. „Visuma valdnieks ir arī mūsu visu Tēvs. Vai tad tas ir tik neparasti, ka Tēvs nāk, lai izglābtu Savus bērnus?”
„Protams, ka tas ir dīvaini un absurdi”, uzstāja Akbars. „Kāpēc Visuma radītājam aptraipīt savu Dievišķo Veidolu un iegrimt samsara-sāgarā – materiālās eksistences okeānā?” Birbals neko neatbildēja.
Pagāja pāris dienas. Akbars un Birbals miermīlīgi pastaigājās gar Jamunas krastiem. Izpriecu laiva peldēja pa upi; mazais imperatora dēls sēdēja uz savas aukles ceļiem un baudīja izbraucienu pa upi. Kad aukle ieraudzīja Akbaru un Birbalu upes krastā, viņā tā apjuka, ka ce... Lasīt tālāk
Reiz Akbars teica Birbalam: „Es brīnos par dažiem jocīgiem uzskatiem, pie kuriem jūs, indieši, turaties. Jūs ticat, ka Dievs atnāk uz zemi cilvēka izskatā. Tas taču ir absurds!”
„Kas tad tajā ir tik absurds, mans pavēlniek?”, pavaicāja Birbals. „Visuma valdnieks ir arī mūsu visu Tēvs. Vai tad tas ir tik neparasti, ka Tēvs nāk, lai izglābtu Savus bērnus?”
„Protams, ka tas ir dīvaini un absurdi”, uzstāja Akbars. „Kāpēc Visuma radītājam aptraipīt savu Dievišķo Veidolu un iegrimt samsara-sāgarā – materiālās eksistences okeānā?” Birbals neko neatbildēja.
Pagāja pāris dienas. Akbars un Birbals miermīlīgi pastaigājās gar Jamunas krastiem. Izpriecu laiva peldēja pa upi; mazais imperatora dēls sēdēja uz savas aukles ceļiem un baudīja izbraucienu pa upi. Kad aukle ieraudzīja Akbaru un Birbalu upes krastā, viņā tā apjuka, ka ce... Lasīt tālāk