Reja veselības stāvoklis strauji pasliktinājās, viņš sāka smakt, sirds sāka stāties. Toma acis palielinājās, viņš vēlējās celties no gultas un darīt kaut ko, bet viss ko viņš spēja izdarīt bija mazliet pakustēties un atkal sastingt, jo sāpes, kas valdīja par viņu ķermeni bija neciešamas. Ārsti kavējās, un tas izdarīja tikai smagākus apstākļus.. viens mirklis un skaļa čīkstoņa pa visu palātu.. Rejs vairs neelpoja, viņa sirds bija apstājusies. Toms bija tik ļoti šokēts, kad vēlējās kliegt, taču viss ko viņš varēja izdarīt bija atplēst muti un klusums.. iespējams, ka tas bija visskaļākais kliedziens pēc palīdzības un visa pārējā, taču neviens to nesadzirdēja. Atnāca ārsti un pateica, ka neko vairs nevar darīt, ka tā tam jau bija jānotiek redzot viņa kritisko stāvokli, kurš jebkurā gadījumā nebija glābjams. Tika pārklāts balts palags pār Reja galvu, kas tāpat nebija redzama, jo tā bija iebintēta.. Medmāsa piegāja pie Toma noglaudīja galvu un sacīja : „atvaino, kad Tev bija ši