Dziesmu un Deju svētki

Oficiālā lapaPar šo profilu
Dziesmu svētku tradīcija Latvijā ir nepārtraukts radošā darba process. Vispārējie XXV Latviešu Dziesmu un XV Deju svētki: 30.06.-07.07.2013.Gaisma Līgo Latvijā!
| Sekotāji | 16 769 |
|---|
Kontakti
Pils laukums 4, Rīga, LV - 1365
67228985
info@dziesmusvetki.lv
Jaunumi
Aira Birziņa bijusi divu Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku koru virsdiriģente un šo godpilno darbu veiks arī šogad.
Kormeistares darbu sieviešu korī "Sakta" Aira uzsākusi jau vidusskolas laikā. Konservatorijas laikā praktizējusies jauktajā korī "Ogre", strādājusi par diriģenti arī sieviešu korī "Ausma" un Dobeles rajona skolotāju korī "Sidrabe". Diriģējusi Ādažu pagasta jaukto kori "Jumis".
1997. gadā dibinājusi un turpina strādāt ar Ogre Kultūras centra sieviešu kori Rasa, bet kopš 2000. gada Aira ir arī sieviešu kora "Dzintars" mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģente.
Kormeistares darbu sieviešu korī "Sakta" Aira uzsākusi jau vidusskolas laikā. Konservatorijas laikā praktizējusies jauktajā korī "Ogre", strādājusi par diriģenti arī sieviešu korī "Ausma" un Dobeles rajona skolotāju korī "Sidrabe". Diriģējusi Ādažu pagasta jaukto kori "Jumis".
1997. gadā dibinājusi un turpina strādāt ar Ogre Kultūras centra sieviešu kori Rasa, bet kopš 2000. gada Aira ir arī sieviešu kora "Dzintars" mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģente.
Korista Krišjāņa Markevica un žurnālista Jura Kaža pārdomas par Dziesmu un deju svētkiem nākotnē un kas tos varētu ietekmēt.
Austras koks (arī Saules koks) - sargā dzimtu, ģimeni, savieno ar Dievu, dod spēku un padomu.
Koka saknes saistīja ar pazemes pasauli, stumbru - ar vidus pasauli, kurā dzīvo cilvēki, dzīvnieki un citas dzīvas būtnes. Bet pati koka lapotne tika saistīta ar garīgo debesu pasauli.
Parasti šis koks ir ozols un simbolizē saules ceļu un pasaules kārtību.
Koka saknes saistīja ar pazemes pasauli, stumbru - ar vidus pasauli, kurā dzīvo cilvēki, dzīvnieki un citas dzīvas būtnes. Bet pati koka lapotne tika saistīta ar garīgo debesu pasauli.
Parasti šis koks ir ozols un simbolizē saules ceļu un pasaules kārtību.
Pērkons (svastika, ugunskrusts, Pērkona krusts, zarukrusts) ir viens no vecākajiem senču dieviem un tiek dēvēts arī par Veco tēvu. Šī zīme simbolizē un piesaista laimi, enerģiju, uguni, pērkonu un vēju. To mēdza iegriezt bērna gultiņas galā, kā arī ieaut jostā ar kuru bērnu satin. Jostās, sagšās, cimdos, zeķēs un kreklos šo zīmi ierakstīja, lai nēsātāju pasargātu no visa ļaunā.
Smalki pūta sila priede,
Smalku lietu gaidīdama;
Smalka mana māmuliņa,
Smalki mani audzinaja.
Smalku lietu gaidīdama;
Smalka mana māmuliņa,
Smalki mani audzinaja.
Kā nākotnē varētu attīstīties koru kustība un kādas izmaiņas varētu sagaidīt virsdiriģentus, kā arī, kādas sajūtas un emocijas izpaužas, kad pirmo reizi kāpj uz Dziesmu svētku skatuves, kā virsdiriģents. To un daudz ko citu sarunā ar Kārli Anitenu atklāj virsdiriģents, Talsu koru apriņķa virsdiriģents, Rīgas Doma kora skolas programmas "Diriģēšana" vadītājs Gints Ceplenieks.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicina piedalīties XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku latviešu tautas tērpu skatē, kur savu tērpu var pieteikt ikviens gan individuāli, gan kopā ar savu kolektīvu.
Iesniedz aizpildītu pieteikuma anketu un 2- 3 tērpu fotogrāfijas līdz 2013.gada 20.maijam. Jūnija sākumā žūrija paziņos Dziesmu un deju svētku Tautas tērpu skates noslēguma uzveduma dalībniekus.
Vairāk informācijas un pieteikuma anketu atradīsi ŠEIT
Iesniedz aizpildītu pieteikuma anketu un 2- 3 tērpu fotogrāfijas līdz 2013.gada 20.maijam. Jūnija sākumā žūrija paziņos Dziesmu un deju svētku Tautas tērpu skates noslēguma uzveduma dalībniekus.
Vairāk informācijas un pieteikuma anketu atradīsi ŠEIT
Svarīguma ziņā trešā debesu spīdekļu zīme ir zvaigzne, kurai ir liela nozīme tumsas un pazemes spēku atvairīšanai. Zvaigznes vienkāršākā forma ir krusts, taču Sevišķi grezns zvaigznes variants ir rīta zvaigznes simbols - auseklītis. Tā ir zvaigzne ar astoņiem stariem un simbolizē gaismas uzvaru cīņā pret tumsu.
Svilpaunieks ir no māla darināts tautas mūzikas instruments un vienlaicīgi arī latviešu tautas lietišķās mākslas priekšmets.
Māla svilpaunieki ir sastopami ļoti dažādās formās, taču pats populārākais svilpaunieks ir putna – vistiņas, pīlītes vai kāda cita, formā. Svilpei ir viens vai divi skaņu toņi un raksturīga spēcīga, spalga skaņa.
Pēc etnogrāfu pētījumiem svilpaunieku darināšanā agrākos laikos vairāk esot iesaistījušies vecie podnieki, kam ripas griešana par grūtu, bet dzīves gudrības - cik uziet.
Māla svilpaunieki ir sastopami ļoti dažādās formās, taču pats populārākais svilpaunieks ir putna – vistiņas, pīlītes vai kāda cita, formā. Svilpei ir viens vai divi skaņu toņi un raksturīga spēcīga, spalga skaņa.
Pēc etnogrāfu pētījumiem svilpaunieku darināšanā agrākos laikos vairāk esot iesaistījušies vecie podnieki, kam ripas griešana par grūtu, bet dzīves gudrības - cik uziet.
Saule mūsu māte,
Daugav’ sāpju aukle,
Pērkons velnu spērējs,
Tas mūsu Tēvs.
(Rainis)
Daugav’ sāpju aukle,
Pērkons velnu spērējs,
Tas mūsu Tēvs.
(Rainis)











