Oranžērija Ikdienišķi stāsti par draugiem.lv un mūsu draugiem
Jūlijs, 2016

Visēdāju tauta 5

Gaļēdāji, veģetārieši, vegāni – mūsu ēšanas ieradumi ir tikpat dažādi kā mēs paši. 

Cilvēks ēd, lai dzīvotu, vai dzīvo, lai ēstu, bet iztikt bez dienišķās maltītes nevar neviens. Ko mēs ēdam, cik svarīgi mums ir tas, ko ēdam – par to aptaujā.

Visēdāji

Iesākumā noskaidrojām, cik tad no mums ir to, kas ēd visu, kas galdā likts, bet cik izvēlas noteiktas produktu grupas. Tradicionālais sadalījums ir gaļēdāji un veģetārieši. Aptauja palīdz saprast, cik no mums ir tādu, kas atsakās no dzīvu radību izmantošanas uzturā.

Mēs esam pārliecinoši visēdāji – tas ir fakts. 60% atzīst, ka ēd visu, ja viņiem pievieno vēl tos, kas gaļu ēd, bet nedaudz, un tos, kas uzskata, ka maltīte bez gaļas vispār nav maltīte, aina ir vēl pārliecinošāka. Tomēr būsim godīgi – vai kāds par to šaubījās? Interesantāk ielūkoties, cik tad ir pārējo. Veģetāriešu un vegānu īpatsvars izrādās pavisam neliels – tikai 2% aptaujāto atzina, ka ēd tikai dārzeņus, bet to, kas ēd tikai svaigus augļus vai dārzeņus jeb svaigēdāju, ir pavisam maz. Maz arī to, kas pārtiek no zivīm. Te nu bija reņģēdāji...

Ar E vai bez E?

Esam noskaidrojuši, ka esam visēdāji, bet tas taču automātiski nenozīmē, ka ēdam draņķus – galu galā, ēst dažādus produktus nenozīmē ēst nepareizi vai slikti. Tomēr jāatzīst, ka līdz izvēlīgam pārtikas patērētājam mums vēl tāls ceļš ejams. Gandrīz vienlīdzīgi sadalījušās atbildes – izvēlos zīmolus, pērku atlaides, izvēlos Latvijas ražojumus un pērku to, kas lētāks. 

Iegādāties Latvijas preces ir apsveicami – tā mēs atbalstām savu ekonomiku, tomēr jāatzīst, ka ne vienmēr vietējie ražotāji attaisno mūsu dāvāto uzticību – nereti Latvijas produkti mēdz būt pārbāzti ar ķīmiskajām piedevām gluži tāpat kā citvalstu ražojumi. Arī ar zināmajiem ražotājiem var būt problēmas – zem viena zīmola nereti slēpjas visdažādākajās vietās ražoti produkti ar ļoti atšķirīgiem kvalitātes standartiem. Atlaides un to, kas lētāks, ir saprotama izvēle – galu galā ne katram rocība atļauj būt izvēlīgam. Iepriecina tas, ka vairāk kā piektdaļa aptaujāto tomēr iepazīstas ar produkta sastāvu un cenšas izvairīties no neveselīgiem produktiem.

Uz lielveikalu pēc atlaidēm

Kur mēs pērkam produktus? Te viss ir pavisam klāri – esam lielveikalu tauta. Gandrīz 70% aptaujāto atzīst, ka pamatā iepērkas tieši tajos. Populāri ir arī piemājas veikali, bet būtiski atpaliek tirgus un tiešā pirkšana, kas būtībā ļauj iegādāties svaigākus produktus ar lielākām izvēles iespējām un, visticamāk, arī veselīgākus, turklāt nereti par zemāku cenu. Tiešās pirkšanas kustība Latvijā vēl tikai sāk attīstīties, bet tirgus zemā popularitāte pārsteidz. Jāatzīmē arī pavisam niecīgais skaits to, kas izmanto interneta veikalus. Acīmredzot, pārtikas produktus, lai arī bez īpašas izvēlības, vēlamies “apčamdīt” pirms likt grozā.

Dažādi jautājumi

Noslēgumā mēs uzrakstījām dažus apgalvojumus, kas saistīti ar ēšanas un gatavošanas paradumiem. Patīkami, ka vismaz šeit atklājas, ka patiesībā mēs rūpējamies par savu vēderu un, iespējams, ka vienkārši esam pārāk konservatīvi vai pietrūkst zināšanu, lai to darītu vēl kvalitatīvāk. 

Ēst mēs pārsvarā gatavojam paši vai arī kāds cits mums pagatavo. Turklāt vien 5% mājās gatavotāju to dara “amerikāņu stilā”, iemetot mikroviļņu krāsnī sasalušu pusfabrikātu. Nē, mēs gatavojam kārtīgi un no sirds. Mēs mīlam improvizēt – to, kas pieturas pie receptēm, ir ievērojami mazāk nekā to, kas ļauj vaļu fantāzijai. 21% apgalvo, ka viņiem ir svarīgi ēst veselīgi. Tas nav ļoti daudz, bet nav arī pavisam neliels skaitlis. Restorānu cienītāju skaitu visticamāk ietekmē cenu faktors – nav daudz cilvēku, kas ikdienā var mieloties dārgos restorānos. Iepriecina, ka pavisam maz ir to, kas pārtiek no ātrajām uzkodām, un to, kam ir vienalga, ko ēd. Galu galā, mēs esam tieši tik stipri, tik gudri un tik veselīgi, cik paši par sevi parūpējamies.

33 cilvēkiem patīk

Vairāk