Jau uz pirmā sniega redzami daudzi kukaiņi un zirnekļi, it īpaši mežā. Tie ir iztraucēti no ziemošanas kādā mizas spraugā vai arī vēl meklē ziemošanas vietu. Jāteic, ka lielākā daļa kukaiņu ziemo zemsedzē. Ziemas vidū atkušņa laikā kukaiņu ir ievērojami mazāk, vairums sastinguši “guļ”.

Zem sniega ir siltāk nekā virs. Ja gaiss atdzisis līdz –20 grādiem, tad augsnes temperatūra ir tikai –3. Kukaiņi zem sniega segas ir drošībā. Bez tam to ķermenis zaudē ūdeni, ķermeņa šķidrumā (hemolimfā) pieaug olbaltumvielu, glicerīna u.c. vielu koncentrācija. Tā rezultātā kukaiņu ķermenis nesasalst, tajā neveidojas ledus kristāli, kas var sagraut šūnas. Šādā veidā labi pasargāti no sasalšanas, kukaiņi var būt aktīvi arī zemā temperatūrā.

No barotavas atrašanās vietas un tajā izmantotās barības ir atkarīgs, cik un kādi putni to apmeklēs. Vislielākā putnu dažādība būs stabili nostiprinātā barotavā, kas atrodas kokā, krūmā vai uz palodzes. Zarā iekārta barotava vai barība, kas šūpojas vai piestiprināta pie nestabilas virsmas, piemērota galvenokārt īstiem "koku" putniem, piemēram, zīlītēm un zaļžubītēm. Ja barotava ir atklātāka, to vairāk apmeklē sugas, kuras labprāt barojas uz zemes, tādas kā melnie meža strazdi un baloži.Visbiežākie viesi pie putnu barotavām ir lielās zīlītes, zilzīlītes, cekulzīlītes, purva un pelēkās zīlītes, mājas un lauku zvirbuļi, dzilnīši, dižraibie dzeņi, melnie meža strazdi, kā arī mājas baloži, žagatas un sīļi. Retāk barotavas apmeklē zaļžubītes, svilpji, pelēkās dzilnas, mazie un vidējie dzeņi.Putnu barotavas dažkārt apmeklē Latvijā ziemot palikušie gājputni, kuri parasti pie mums sastopami tikai ligzdošanas periodā, piemēram, sarkanrīklītes un žubītes.Lauku apvidos, ārpus…... Lasīt tālāk

30. martā Ķemeros, „Meža mājā" notika desmitais ikgadējais LOB rīkotais dabas fotogrāfu Fotovakars. Šogad par pērnā gada foto veiksmēm iespaidos dalījās Arnis Blumbergs, Andris Eglītis, Agris Krusts, Ainars Mankus, Jānis Jansons, Jānis Ķuze, Jānis Urtāns, Māris Strazds, Otars Opermanis, Viesturs Vilks un Uģis Piterāns.
Fotovakara noslēgumā tā dalībnieki balsojot izvēlējās labākos attēlus. Par Vakara fotogrāfu tika atzīts profesionālais fotogrāfs Andris Eglītis. „Pašam no iepriekšējā gada kadriem tuvākie ir tie, kas ir tapuši necerētas un negaidītas veiksmes gadījumā, piemēram, kā foto ar melno stārķi medījot, ko izdevās nobildēt netālu no lauku mājām. Liela un nemainīga mīlestība ir arī ainavas foto," stāsta Andris Eglītis. Viņš arī atzina, ka „bildējot jau svarīgākais ir pats process, tas, kas notiek aizkadrā. Pat gadījumā, ja bilde vēlāk neatbilst kādiem mākslinieciskiem kritērijiem, bet mēs zinām, kā tā tapusi, varam pielikt klāt interesantu stā…... Lasīt tālāk

Lazda ir viens no visagrāk pavasarī ziedošajiem krūmiem, kas zied martā un aprīlī, vēl pirms lapu saplaukšanas. Šobrīd siltākās vietās piesaulītē var redzēt, ka lazdu vīrišķo ziedu spurdzes sāk stiepties garākas un tie gatavojas plaukšanai. Spurdzes izveidojas jau iepriekšējā gada rudenī un tās izvietotas pa divi, pa trīs, parasti zaru galos.

Lazdu sievišķie ziedi izvietoti pumpurveida ziedkopā pa divi, un ziedot ārpus pumpura redzamas tikai tumši sarkanās drīksnas. Apputeksnēšanās notiek ar vēja palīdzību, un no šiem ziediem vēlāk veidojas auglis - rieksts, kas nogatavojas septembrī. Lazda ir vienmājnieks, tās sievišķie un vīrišķie ziedi attīstās uz viena auga.

Lazda Latvijā sastopama ļoti bieži, visā valsts teritorijā. Tā aug pamežā, krūmājos, īpaši daudz to ir upju gravās un krastos.

Pirms desmit dienām Latvijā tika pamanīti pirmie gājputni - meža baloži - ierodamies savās ligzdošanas vietās. Tomēr putnu centienus atgriezties joprojām slāpē biezā un stabilā sniega sega uz laukiem un ar ledu klātie ezeri un upes, stāsta gājputnu atgriešanās pētījuma koordinators Mārcis Tīrums. Labāka situācija ir Latvijas DR daļā, kur sniegs uz laukiem gandrīz jau nokusis. Lauku cīruļi manīti gan Liepājas, gan arī Saldus apkārtnē, un pirmais lauku cīrulis redzēts jau 5. martā. No agrajiem migrantiem pamanītas arī dzērves 4. martā Kuldīgas novadā un 7. martā - Rucavas novadā (www.latvijasputni.lv). 8. martā novērotas arī pirmās ķīvītes - Salas pagastā netālu no Jūrmalas un Rudē netālu no Kazdangas. Vairākās vietās uz laukiem redzēti ziemeļu gulbji, bet pie putnu būrīšiem - pirmie mājas strazdi.
Pavisam drīz Latvijā atgriezīsies arī zosis, zivju gārņi, meža strazdi, sila cīruļi. Latvijai tuvojas arī dzērves - šajās dienās vairāki tūkstoši dzērvju manīti jau…... Lasīt tālāk

Šajās dienās gada putns - meža pūce sāk gatavoties ligzdošanai, par to liecina pūču saucieni, kas dzirdēti vairākās vietās Latvijā. „Pašlaik pūcēm apstākļi ir skarbi, jo barības ir maz," stāsta pūču pētnieks Andris Avotiņš. „Arī Madonas pusē pūces sākušas dziedāt, taču, jāsaka - visai aizsmakušās un negribīgās balsīs."
Pūces ar saucienu palīdzību iezīmē savu teritoriju un arī ziņo partnerim par savu atrašanās vietu. Pāris visbiežāk ir sameklēts jau rudenī, taču ziemā tā ceļi parasti pašķiras. Tā ir izdzīvošanas stratēģija, stāsta Andris Avotiņš. Pūču mātītes ir lielākas un tām nepieciešams vairāk barības nekā augumā mazākajiem tēviņiem, tādēļ putni ziemu pavada katrs pats par sevi.
Meža pūces ciešāku pāri izveidos divas nedēļas pirms olu dēšanas. Laiks, kad meža pūces izdēj pirmo olu, katru gadu ir atšķirīgs un variē pat divu mēnešu robežās, atkarībā no laika apstākļiem. Andris Avotiņš prognozē, ka šogad meža pūces olu dēšanu uzsāks ne agrāk kā apr…... Lasīt tālāk

Mūsu valstī vislielākajā skaitā sastopamais dienas plēsīgais putns - peļu klijāns - šobrīd sāk atgriezties Latvijā. Neliela daļa šo putnu pārziemo Latvijā, tomēr lielais vairākums dodas uz ziemošanas vietām centrālajā un dienvidrietumu Eiropā.
„Pagājušajā nedēļas nogalē, veicot iknedēļas dabas vērošanas maršrutu - Saldus, Brocēni, Blīdene, Remte - pamanījām ap piecus peļu klijānus. Iepriekš, ziemas laikā šajās vietās izdevās redzēt labākajā gadījumā vienu," stāsta dabas vērotājs Jānis Jansons. Marta sākums ir ierasts laiks, kad šie putni atgriežas ligzdošanas vietās.
Peļu klijāni ligzdo mežos, tomēr barību - peles, strupastes, putnu mazuļus, ziemā arī kritušus dzīvniekus - meklē galvenokārt lauku ainavā. Šie kraukļa lieluma putni bieži redzami tupam uz stabiem, žogu mietiem un līdzīgās vietās.
Peļu klijāni, tāpat kā mājas strazdi un lauku cīruļi, ir tā saucamie tuvie migranti, kas pārziemo tepat Eiropā un Latvijā pārrodas visagrāk. Tālie migranti, kas…... Lasīt tālāk

Meža iemītniekiem lūšiem pirmās siltās marta dienas kalpo kā signāls riesta uzsākšanai, stāsta lūšu pētnieks, Valsts mežzinātnes institūta „Silava" zinātniskais asistents Aivars Ornicāns. Mātītes jau janvāra beigās un februārī sāka „iesmaržināt" savas teritorijas. Šobrīd lūšu tēviņi, sekojot ožas signāliem, pulcējas pie mātītēm un, līdzīgi kā kaķi, uzsāk savstarpējās cīņas.

Vairāk lasi: http://dabasdati.lv/lv/article/lusi-uzsa…

Putnu barotavas ziemā kalpo par pārtikas avotu ne tikai zīlītēm un citiem ierastajiem barotavu viesiem, bet arī plēsējiem, piemēram, zvirbuļvanagam, vistu vanagam un Latvijas mazākajai pūcītei - apodziņam, kas te nolūko sev barību - sīkos putnus.
Apodziņš šajās dienās apciemojis arī Anda Liepas putnu barotavu, kas parasti pulcē lielās zīlītes, zilzīlītes un cekulzīlītes. „Pūcīte no sākuma ielaidās blakus esošajā pīlādzī un pētīja zīlīšu kņadu ap barotavu, bet vēlāk atlidoja tuvāk un iepazinās ar situāciju, sēžot zarā turpat blakus barotavai," stāsta Andis Liepa. „Šķiet, ka apodziņš nebija izsalcis, jo zīlītes nemēģināja ķert. Vairāk to ieinteresēja savs atspulgs logā, un apodziņš centās lekt stiklā. Zīlītes, protams, izvairījās tuvoties barotavai, kamēr pūcīte atradās tuvumā, tomēr sīļi nebaidījās un nāca lasīt uz zemes nobirušos graudus." Apodziņa apciemojumu izdevies uzņemt arī VIDEO.

Vairāk: http://dabasdati.lv/lv/article/apodzini-ciemojas-pie-pu…... Lasīt tālāk