kāda anonīma persona stāsta: „Mēs pareizi dzīvojam šajā pasaulē, ja pareizi mīlam to... Katrs mūsu mājas iedzīvotājs zināja, cik Briesmīgs bija mūsu Vietējais Kaķis Briesmīgais kaķis šai pasaulē mīlēja trīs lietas: cīņu par izdzīvošanu, "jebkā, kas gadīsies" apēšanu un, teiksim tā… Lasīt vairāk

Es biju maziņš pūkainis. Priekš tevis biju labākais. Tu mani mīlēji un priecēji. Toties tagad tevis nav. Tu aizgāji no manis prom. Viens es kļuvu,bēdās grimstot. Kādēļ nepaķēri līdzi? Zini taču,vienmēr līdzās es tev būšu. Kad tu vēl biji, Mans smaids bij skaistākais. Toties mans kažociņš t… Lasīt vairāk

Kādā pagrabā dzīvoja melns kaķēns.Viņa brālus un māsas aizveda uz jūras skolas.Mazais kaķēns dzīvojis daudzus gadus bez mammas piena.Brīnumainā kārtā kaķīts izdzīvoja.Bērni kas dzīvoja blakusmājā parasti nāca ar zivtiņu un pieniņu apciemot mazo kaķēnu.Kad kaķēns paaugās un kļuva pusaudzis,bērniem vi… Lasīt vairāk

Kad es vēl biju kucēns, tu smējies par visām manām muļķīgajām grimasēm un mīļi sauci par savu bērnu un neņemot vērā dažas sagrauztas kurpes un pāris saplucinātu spilvenu, es kļuvu par tavu labāko draugu. Kad es slikti uzvedos, tu tikai bargi pakratīji pirkstu un jautāji: "Kā tu tā varēji?&quo… Lasīt vairāk

Lūgsna Es zinu - mani nositis. Lai sit! Es negribu dzīvot! Es - visu mūžu pie ķēdes piesietais gaļas gabals. Lai Sit! Savu māti un bērnību neatceros, draugu un bērnu nav - vienīgi ķēde. Nežēlīgi aukstas naktis un svelmainas vasaras. Reiz, aizmidzis kucēns, ziemas nakti pie ledus piesalu… Lasīt vairāk

ceru ka izlasīsiet :) Mēs pārvācāmies. Pirmais, ko pamanīju, izkāpusi no mašīnas, bija kaimiņa augstais, nolaistais žogs, kas bija aiznaglots visos iespējamos veidos, bet caur kādu šķirbu es redzēju acis. Tādas skumjas, gurdas un brūnas. Tas bija suns, mitrais purniņš cieši piespiedās dēļu šķirba… Lasīt vairāk