... Lasīt tālāk

Induļa Zālītes priekšlasījums «Kā čeka nokļuva maisos?»

Nav tādu cilvēku, kas nebūtu dzirdējuši nostāstus par čeku un stūra māja. Ar vārdu «čekists» bieži ikdienā apzīmogojam kādu mums nepatīkamu cilvēku, taču, ko mēs patiesībā zinām par čeku? Vai ir pietiekami zināt to, ko retās reizēs kāds vaļsirdīgi pastāsta un izlikties, ka tas nekādā ziņā nevienu vairs neskar?

Indulis Zālīte no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra savā priekšlasījumā stāstīja par to, kas ir čeka, kā tā darbojas un kādi ir tās smalkie, neredzamie ietekmēšanas mehānismi. 

Šis priekšlasījums pulcināja kuplu apmeklētāju skaitu un ne velti, jo čekas vārds vēl arvien ir nostāstiem un leģendām apvīts.

Sanākušie noklausījās sīku izklāstu, gan par čekas vēsturi, gan tās aparāta sīkāku iedalījumu, gan darbības metodēm un nodaļām. Nedalīta interese bija par čekas maisiem un to saturu un šajā stāstā jo vairāk iezīmējās tas, cik ļoti viss ticis sīki iegrāmatots un uzskaitīts, kas liecina par dzelžainu preci

... Lasīt tālāk

Politiski represētais Valters Rudzītis no Vaidavas pagasta Kocēnu novada 9.maijā dosies uz Rīgu ar mērķi pie Okupācijas muzeja organizēt piketu, "lai novērstu spriedzi sabiedrībā", mudinot īstenot Latvijas deokupācijas pasākumus.

Piketu 9.maijā no plkst.11 līdz 13 pie Okupācijas muzeja Rudzītis ir pieteicis vienpersoniski, taču viņš cer, ka izdosies piesaistīt kādu domubiedru pulku, - viņš jau esot runājis ar Latvijas Politiski represēto apvienību, kas arī varētu piedalīties piketā.

Rudzītis uzskata, ka "nepilsoņu kongresi Latvijā, antifašistu provokatīvās akcijas 16.martā pie Brīvības pieminekļa, mēģinājumi panākt Daugavpils atdalīšanos no Latvijas valsts un prasība pēc okupācijas laika valodas atgriešanās" ir sekas tam, ka Latvijā nav īstenoti deokupācijas pasākumi.

Lai izbeigtu sabiedrības šķelšanos, esot nepieciešams miermīlīgā ceļā panākt Latvijas deokupāciju - tos cilvēkus, kas ir naidīgi Latvijas valstij, likumīgi... Lasīt tālāk

Ir tādi ļaudis, kam patīk runāt. Runāt daudz un gudri. Ja runāšanas rezultāts ir padarīts darbs, tad labi. Parunāji un izdarīji. Arī man reizēm patīk parunāt.

Bieži gan sastopu tādas personas, kuŗas gan runāt prot, prot arī ieteikt darāmos darbus, tomēr, kad jāķeŗas pie darba, tad darītājs mudīgi iemūk aizkrāsnē. Sak', tas esot grūti, viņš to nemākot, ļoti daudz darba, sieva neļauj, sunim zobi sāp...

Lai mūsu Latvija kļūtu par latvisku un pārtikušu zemi, nepietiek ar vaŗtuŗu palamāšanu virtuvē vai pačīkstēšanu; nepietiek arī reizi gadā atcerēties, ka ir tāda Latvija, ka tās godam sarīkots salūts, kuŗa laikā gaisā tiek izpūsti daudzi tūkstoši latu. Nepietiek arī ar iešanu lāpu gājienā - protams, tas sniedz ikdienā pietrūkstošo vienotības sajūtu, tomēr ar to vien nepietiek.

Lai mūsu Latvija kļūtu par vietu, kur katrs latvietis varētu rast savu mājvietu un dzīvot pārticībā, ir jāstrādā. Jāstrādā daudz. Jāstrādā smagi, bieži vien aizmirstot par to, ka no šī darba gūs sev kādu

... Lasīt tālāk

... Lasīt tālāk

Astotā gadsimta beigās kārtējā cilšu pārvietošanās Eiropā bija beigusies. Sāka veidoties cilšu valstis. Un tad pēkšņi un negaidīti šo samērā mierīgo saimniecisko un polītisko attīstību sāka apdraudēt pāri jūrām atbraukušie laupītāji, slepkavas un dedzinātāji.

Viņu dzimtene bija tagadējā Dānija, Norvēģija un Zviedrija. Tie ieradās plakandibena laivās, kuŗu konstrukcija bija piemērota kā okeāna viļņiem, tāpat arī braukšanai pa jūru līčiem un seklām upēm. Šajās laivās viņi nokļuva tagadējā Islandē, Grenlandē un pat Kanādas austrumu piekrastē. Pirmie laupītāji nāca no Skandināvijas pussalas fjordiem, ko viņi paši sauca par vik, bet Eiropas kontinentā viņus sāka dēvēt par vikingiem. Būdami labi jūras braucēji un vēl labāki kaŗotāji, viņi laupīja un slepkavoja tagadējās Anglijas, Īrijas, Francijas, Spānijas, Portugāles piekrastē. Vēlāk viņi devās arī uz Vidusjūras zemēm.

No Skandināvijas attālākās zemēs, kur jēdziens fjords nebija pazīstams, šos sirotājus sāka dēvēt pa

... Lasīt tālāk

To vi­ņi nu ir pa­vei­ku­ši pēc zi­nāt­nis­kiem priekš­rak­stiem kā pēc no­tīm! Lai Jūs ne­zi­nā­tu, ko ar jums iz­da­rī­ja, šīs zi­nāt­nis­kās no­tis ti­ka ie­slēg­tas tā sau­kta­jos spe­ci­āla­jos fon­dos.

Ar to vē­los ­teikt, ka tā sau­kto pa­dom­ju tau­tu in­ter­na­ci­ona­li­zā­ci­ja ti­ka veik­ta tie­ši tā, kā par et­no­ģe­nē­zi un re­lik­ta et­no­siem rak­stī­ja pa­zīs­ta­mais tā lai­ka di­si­den­tis­ko dzej­nie­ku Gu­mi­ļe­va un Ah­ma­to­vas dēls, gan ģeo­grā­fi­jas zi­nāt­ņu, gan vēs­tu­res zi­nāt­ņu dok­tors Ļevs Gu­mi­ļevs, par ko pats 25 ga­dus sa­bi­ja kaut kur tā­la­jā zie­me­ļu tai­gas gu­la­gā (sk. L. Gu­mi­ļevs. «Et­no­ge­nez v lan­dšaf­tah», kas rak­stī­ta uz bēr­za tāss), kā par di­na­mis­kā ga­rī­gā un fi­zis­kā līdz­sva­ra no­sa­cī­ju­miem tau­tu pas­tā­vē­ša­nā rak­stī­ja bi­ju­šais PSRS Bi­olo­ģi­jas in­sti­tū­ta di­rek­tors Ni­ko­lajs Rei­mers, dzej­nie­ka Ve­cā Rei­me­ra maz­maz­dēls, kas pēc tam ti­ka pa­dzīts no dar­ba kā ne­uz­ti­ca­ma per­so­na (

... Lasīt tālāk

1945. ga­dā, pēc vā­cu ar­mi­jas ka­pi­tu­lā­ci­jas, lat­vie­ši gai­dī­ja an­gļu–ame­ri­kā­ņu pa­lī­dzī­bu, bet sa­gai­dī­ja krie­vu ar­mi­jas ka­ra­vī­ru ķē­des.

Hu­mor­pil­nais Klā­ņu dār­znieks skan­di­nā­ja paš­sa­ce­rē­to:

«Tad Rūz­velts ar to lie­lo zo­du,
Viņš sprie­dīs mums to ka­ra so­du,
Jūs no­si­tu­ši žī­dus, jū­dus,
Un ­tai­sī­ju­ši vēl ci­tus sū­dus.»

Ma­ni krie­vu ka­ra­vī­ri aiz­tu­rē­ja 13. mai­jā un at­ņē­ma pulk­ste­ni. Otrs le­ģi­onārs pa­slē­pās Mie­gu­zes mui­žas lie­la­jos grāv­jos un ap­šau­dīts pa­spē­ja ie­skriet krū­mos. To­reiz le­ģi­onā­ri gā­ja me­žā, bet ār­ā nā­ca sar­ka­nās bul­tas di­ver­san­ti. Ti­kai vē­lāk dzir­dē­ju no­stās­tu, ka Ma­čā­lu mā­jās Truk­mans no sar­ka­nās bul­tas iz­ve­dis sē­tā virs­nie­ka viet­nie­ku le­ģi­onā­ru for­mā no Vidze­mes un no­šā­vis. Ķē­de gā­ja tā­lāk, bet mūs, aiz­tu­rē­tos, aiz­ve­da Tal­su pils­kal­na pa­kā­jē. Pra­ti­nā­ja krie­vu virs­nieks Lie­la­jā ie­lā 39. At­bil­dot uz jau­tā­ju­miem par di

... Lasīt tālāk

... Bu­to­vas po­li­go­nā bi­ja iz­vei­dots ar ko­ka žo­gu ap­jozts un dze­loņ­drā­tīm no­stip­ri­nāts vai­rāk ne­kā 5ha liels lau­kums. Līdz 3m dzi­ļās un pus­ki­lo­met­ru ga­rās me­ha­ni­zē­ti iz­rak­ta­jās tranš­ejās cits virs ci­ta kār­tām ap­rak­ti no­šau­tie. Ap 25 tūk­sto­ši ne­vai­nī­go.

«Lat­vie­šu ope­rā­ci­ja» jeb «Lat­vie­šu sa­raksts». Jau 1933. ga­da mar­tā bi­ja sāk­ta ma­te­ri­ālu vāk­ša­na ap­sū­dzī­bai Ļe­ņin­gra­das lat­vie­šu na­ci­onā­lā cen­tra lie­tā. Šo do­ku­men­tu ma­pi at­ra­da Rī­gas če­kā ka­ra sā­ku­mā un ma­te­ri­āli ti­ka pub­li­cē­ti laik­rak­stā «Tē­vi­ja» 1944. ga­da 2. sep­tem­brī.

Ka­mēr re­pre­si­jas vēl ne­bi­ja kļu­vu­šas mas­vei­dī­gas, upu­rus pa­ras­ti ap­ra­ka kap­sē­tās. Mas­ka­vā tas no­ti­ka ap­mē­ram 10 kap­sē­tās un pēc lī­ķu kre­mā­ci­jas – Do­nas kre­ma­to­ri­jas kap­sē­tā, ko­pī­gā ka­pā.

1937. ga­da 23. no­vem­brī NKVD priekš­nieks N. Je­žovs te­le­grafis­ki pie­pra­sī­ja NKVD no­da­ļām vi­sās PSRS re­pub­li­kās 48 stun­du

... Lasīt tālāk

Bie­ži dzir­dam ie­lās un ci­tās sa­bied­ris­kās vie­tās ci­vi­lo­ku­pan­tu lie­to­to vār­du «fa­šisms» kā la­mu vār­du, ar to ap­zī­mē­jot vi­su lat­vis­ko un na­ci­onā­lo. Vai ne­bū­tu pie­nā­cis laiks iz­skaid­rot krie­vis­ki ru­nā­jo­šiem, kā­da ir šī vār­da dzi­ļā­ka jē­ga un no­zī­me. Man vārds «fa­šists» nav sa­pro­tams, vēl jo vai­rāk tā­dēļ, ka bie­ži vēl in­te­li­ģen­ti cil­vē­ki to lie­to vie­tā un ne­vie­tā. Sveš­vār­du vārd­nī­cā, ko iz­de­vu­si iz­dev­nie­cī­ba «Lies­ma» 1978. ga­dā, rak­stīts: fa­šisms – pa­ti re­ak­ci­onā­rā­kā po­li­tis­kā strā­va. Fa­šis­mam rak­stu­rīgs anti­ko­mū­nisms, šo­vi­nisms, ra­sisms, dik­ta­tū­ra. Fa­šisms ra­dās 1919. ga­dā Itā­li­jā, kur fa­šis­ti 1922. ga­dā sa­grā­ba va­ru. Tanī pa­šā ga­dā fa­šis­tis­kā par­ti­ja ti­ka no­or­ga­ni­zē­ta Vā­ci­jā. Tā­tad fa­šists ir fa­šis­tis­kās par­ti­jas biedrs, tā­pat kā ko­mū­nists ir ko­mū­nis­tis­kās par­ti­jas biedrs. Kas tad ir Na­ci­onāl­so­ci­ālis­tis­kā vā­cu strād­nie­ku par­ti

... Lasīt tālāk