Latvijas armijas veidošanās un attīstība (1918.-1940.) IEVADS
Daudz un daudz ko daž ne dažādos veidos interpretētu, pārveidotu, uzlabotu un sagrozītu vēsturi ir lasījuši, mācījušies un vis dažādāko "speciālistu" skaidrotu, un dažādu cittautu fondu finansētas un sastādītas mācību grāmatas lasījuši. Bet ir maz rakstu, kas ir ņemti no pirmsavotiem, atmiņu stāstiem, un teiktu kā ir - maz un ja ir, vienmēr tiek izsmieti, norauti no publicēšanas. Līdz ko kaut ko pateiks ne tā kā vēlas Valsts vadība, ciemos iradīsies daž ne dažādu drošibsargājuošo iestāžu darbinieki ar apsūdzībām, ka pārkāpj likumus un ierosina krimināllietas, pamatojoties, ka esi kaut kāds tur pasaku varonis, ne tā paud nostāju un nebrēc to ko prasa valdība, bet pieej faktiem tā kā bija.
Šī rakstu sērija iespējams izsauks lielu sašutumu un neapmierinātīu daudzos, jo būs tikai taisnība, fakti, arhīvu materiāli. Domājams lielāko sašutumu paudīs vēstures grāmatu rakstītāji, kuri liela daļa nav pat latvieši un reizēm viņu lojalitāte vēsturiskiem faktiem ir ļoti apšaubāma, jo visu nosaka viņu darba devējs un algotājs.
Rakstu sērijā nebūs pilnīgi sīki viss izanalizēts, bet ar domu - ievirzīt domāšanu vēsturiski pareizās sliedēs, lai arī cik reizēm tā nepatīkama būtu.
Raksts ne kādā variācijā nebūs rasistisk, nacistisks vai kādu tautu vai personu aizskaroš, bet ja tā šķitīs, tad tās tikai sakritības ar kaut ko, un nav jāuztver kā kādus mudinājumus uz kaut kādām patreiz likumos esošo , reizēm , jokaino likumu pārkāpšanā.
Kā saka, mums ir izteiksmes brīvība, uzskatu demokrātija un vārda un domu brīvība, kuru uzrauga un soda mūsu lkumi un cenzūra kura ir aizliegta - soda Jūs par Jūsu taisnīgumu un uzskatiem un neērtu faktu atklātu paušanu.
Tauta ir dzīva un nav zudusi – kamēt pastāv valoda un vēsture un apziņa, ka esi latvietis, ko daž ne dažādi morālie kropļi cenšas iznīcināt ar svešu lietu ieviešanu un pašu noliegšanu.