Ik gadu katrs no mums, kam rūp ne tikai paša sētā notiekošais, 18. novembra priekšvakarā neviļus aizdomājas par savas ideālās Latvijas atbilstību apkārt redzamajam un jūtamajam. Šī drīzāk neapzinātā salīdzināšana un pamanītās atšķirības, kā arī tām sekojošie secinājumi un attieksme pret valsti un tās pārvaldes institūcijām pietiekami labi ilustrē dažas mūsu tautas iezīmes. 
Vērojot kopējo noskaņojumu, kas dažādās savās izpausmēs sasniedz augstāko punktu galvenajos valsts svētkos, esmu pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāji sirds dziļumos ir romantiski sapņotāji. Gan tie, kuri, neraugoties uz grūtībām, ir gatavi ar lepnumu sirdī dziedāt himnu pie svētku galda vai Brīvības pieminekļa, gan arī tie, kuri nekautrējas skarbi izteikties par valsti, kurā dzīvo vai kuru ir jau atstājuši. Acīmredzot, tieši milzīgās atšķirības starp iedomāto un reālo, ko cilvēki īpaši skaidri apjauš 18. novembrī, daudzos nostiprina vilšanās sajūtu un ļauj dvēselē iemājot smeldzīgām dusmām. 
Sapņotājiem ir savi tr…... Lasīt tālāk