Biogrāfija
Patiesībā Akmens Rieva ir nerealizēto ideju skices un uzmetumi, nu gluži kā māksliniekam, veidojot gleznu, nepieciešams uzmest pa kādai radošai dzirkstelītei, lai vēlāk nepiemirstos. Viss ir pirmatnējs un neapstrādāts, neuzlabots....Dažādi sastāvi, dažādi pasākumi, Kaspara mājas viesmīlība....Un skices atrodamas, lai radītu priekšstatu par to, ko ļoti gribētos atskaņot ar profesionālu pieeju un ar īstajiem cilvēkiem, kuri varbūt kādreiz nāks mūsu ceļā un viss varēs notikt.
Spēlējam latgaļu un sēļu folkloras dziesmas, uzliekot metālbruņas, lai postkultūras valgos neiznīkst tautas dvēselīte. Ideja par folkloras materiālu izmantošanu rokmūzikā radās jau 2004.gada vasarā, bet pagāja ilgs laiks, lai sameklētu dalībniekus, kuriem vienlīdz tuva ir folklora un rokmūzika. 2005.gadā sanāca kopā pašreizējais grupas sastāvs. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un pašu uzņēmību tika sagādāta nepieciešamākā mūzikas aparatūra un mūzikas instrumenti, lai varētu uzsākt mēģinājumus.
Grupa spēlē pašu aranžētas folkloras dziesmas, kas savāktas Jēkabpils apkārtnē gan sēļu, gan latgaļu. Projekta „No pagātnes mantojuma” ietvaros ir sagatavota programma „Ūdentiņis, akmentiņš”.Tāpat kā citi līdzīgi kolektīvi visā pasaulē, arī mēs gribam folkloru padarīt saprotamāku jauniešiem, kas bieži vien cenšas noliegt visu veco. Lai tautas mūzika izdzīvotu postkultūras laikmetā, tai arī jākļūst skaļākai un jāapjož metāla josta, lai elektroniskā mūzika nenospiež tautas smalko dvēselīti.
Tā kā spēlējam etnogrāfiskās tautas dziesmas, izmantojam akustiskos mūzikas instrumentus un veco dziedājumu, grupas nosaukums saistīts ar dabu, senatni. Akmeņi ir ļoti veci un zina vairāk par mums. Akmens rievā uzkrājas viss, gan gaiss, gan ūdens, gan smiltis. Akmens plaisā rodas Jauna dzīvība- tur sāk augt sūnas un augi. Akmens ilgi tur sevī siltumu un atdod to citiem.
Mēs dodam tālāk to, ko dziedāja mūsu senči, jo katra tautas dziesma ir latviešu dzīves gudrība. Lai mūsu gara bagātības neapliptu ar lētumu, virsū uzliekam metāla bruņas un vēlamies tās laist tālāk pasaulē ar jaunu sparu.
Spēlējam latgaļu un sēļu folkloras dziesmas, uzliekot metālbruņas, lai postkultūras valgos neiznīkst tautas dvēselīte. Ideja par folkloras materiālu izmantošanu rokmūzikā radās jau 2004.gada vasarā, bet pagāja ilgs laiks, lai sameklētu dalībniekus, kuriem vienlīdz tuva ir folklora un rokmūzika. 2005.gadā sanāca kopā pašreizējais grupas sastāvs. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un pašu uzņēmību tika sagādāta nepieciešamākā mūzikas aparatūra un mūzikas instrumenti, lai varētu uzsākt mēģinājumus.
Grupa spēlē pašu aranžētas folkloras dziesmas, kas savāktas Jēkabpils apkārtnē gan sēļu, gan latgaļu. Projekta „No pagātnes mantojuma” ietvaros ir sagatavota programma „Ūdentiņis, akmentiņš”.Tāpat kā citi līdzīgi kolektīvi visā pasaulē, arī mēs gribam folkloru padarīt saprotamāku jauniešiem, kas bieži vien cenšas noliegt visu veco. Lai tautas mūzika izdzīvotu postkultūras laikmetā, tai arī jākļūst skaļākai un jāapjož metāla josta, lai elektroniskā mūzika nenospiež tautas smalko dvēselīti.
Tā kā spēlējam etnogrāfiskās tautas dziesmas, izmantojam akustiskos mūzikas instrumentus un veco dziedājumu, grupas nosaukums saistīts ar dabu, senatni. Akmeņi ir ļoti veci un zina vairāk par mums. Akmens rievā uzkrājas viss, gan gaiss, gan ūdens, gan smiltis. Akmens plaisā rodas Jauna dzīvība- tur sāk augt sūnas un augi. Akmens ilgi tur sevī siltumu un atdod to citiem.
Mēs dodam tālāk to, ko dziedāja mūsu senči, jo katra tautas dziesma ir latviešu dzīves gudrība. Lai mūsu gara bagātības neapliptu ar lētumu, virsū uzliekam metāla bruņas un vēlamies tās laist tālāk pasaulē ar jaunu sparu.
