Gara augļi

Galat. 5:22-26

·Mīlestība- Jaunā Derībā mīlestība atbilst vārdam Agape.

Agape – tas ir vārds, kuru lieto kristieši un kas apzīmē nesatricināmu labvēlību.

Tas nozīmē, ka, neraugoties uz to, kā cilvēks izturas pret mums-apvainojot darot pāri vai mūs pazemojot, mēs viņam vēlēsim tikai labu.  Tā ir apzināta piepūle, ko mēs varam izdarīt tikai ar Dieva palīdzību, un tā nekad nevēlas neko citu, kā vien labu pat tiem, kuri mums vēl tikai to sliktāko.

Dievs ir mīlestības avots. Mīlestība nav cilvēku izgudrojums. Tā ir Dieva iecerēta un radīta.

 Lai mīlestību patiesi izprastu un izjustu, cilvēkam vispirms jāiepazīst Dievs.

“Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība” (1.Jņ.4:8).

Mīlēt nemīlamos.

·Mīlēt ienaidniekus

(Lūkasa ev. 6:27-36.p par to runā)
27.p.-mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst.

Dieva mīlestībai nav izredzēto.

Tā ir nepelnīta. Efez. 2:8- Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāva

Tuvoties Dievam (Jes.55)

 Lasot šo rakstu vietu tā mūs mudina meklēt Dievu un tuvoties Viņam Jesajas ‘’Visi izslāpušie nāciet’’ pie ūdens’’ (Dieva) Dievs ir tas, kas var mūs atspirdzināt, kas var remdēt mūsu slāpes un pabarot izsalkušos. Viss ir atkarīgs no mums pašiem, vai mēs meklējam Dievu? Vai mēs gribam iepazīt Viņu savā dzīvē un baudīt to ko Viņš ir mums katram sagatavojis? No Viņa nāk mūsu dzīvei skaidrība, dzīvība, Žēlastība. Meklēt Dievu tas prasa daudz vairāk, kā reizi nedēļā apmeklēt draudzi,   mazliet ikdienas atlicināt laiku Viņam, lasot Bībeli vai lūdzot. Tā ir visa mūsu dzīve , kādi mēs esam, kā mēs dzīvojam katru dienu, vai mēs katrā dienā pagodinām Dievu… Tas ir jautājums uz ko mums katram jāatbild, un pēc kā mums katram vajadzētu dzīvot, lai katrā dienā Dievs būtu pagodināts. 

2. pants saka:  kādēļ jūs maksāt naudu par to, kas nav maize: kādēļ jūs atdodat savu darbu par to, kas neder uzturam. Šis pants mums atgādina, ka mēs esam pārņemti ar daudzām lietām, kas nenes aug

Tu vari sazināties lūdzot runājot un veidot tuvas attiecības ar Dievu, un viņš ir ar tevi ik dienu un ik mirkli. Tev nenāksies no Dieva dzirdēt kad ir aizņemts viņš jeb Lūgšanas līnija,kā saka pa telefonu, Debesu Tēvs ir pieejams jeb kurā laikā un jebkurā vietā!

Lūgšana ir process, kurā gaidām izmaiņas. 

Sirds stāvoklis nav pareizs ja lūdz ar ļaunām sirdīm. Lūgšana ir staigāšana ar Dievu.

Nākt kā pie drauga nevis tikai tad, kad ir kāda vajadzība.  Kāpēc mēs ejam pie Kristus, lai ko iegūtu, bet vai meklētu Viņa gribu savās dzīvēs un palikt attiecībās. 

Lūgšana, kas mūsos atdzīvina nepieciešamos procesus. Kad esam tādi, kas ieelpojam un izelpojam Dieva klātbūtnē. Dod Dievam ticību un Dievs Tev savu Svētību, galvenais lai no sirds.

Neuzstādīsim ultimātu-Ja tu man nedod tad rēķinos ar Tevi. Tā nav kristieša lūgšana, bet nekristiešu. Jo es Dievam lūdzu, bet tajā pašā brīdī neticu kad dos. Var arī aizlūgt par citiem  bet netic kad Dievs var palīdzēt.

Lūgšana sastāv no

Pateicības

Lūgums-ko gribi saņe

elēju sev glāzi ledusaukstas limonādes, noasināju zīmuli, un paņēmu Bībeli – biju gatava darbam. Pasniedzējs vasaras Bībeles skolā mums bija devis uzdevumu: "Atnesiet uz nodarbību pārskatu par visu, kas Pāvila vēstulē romiešiem ir teikts par ticību." Tas likās viegls uzdevums, tāds, kura veikšana neprasītu daudz laika.

Taču mani sagaidīja pārsteigums. Drīzumā atklāju, ka vārds "ticība" Pāvila vēstulē romiešiem ir minēts daudzas reizes, un ka šis uzdevums prasīs daudz vairāk laika, nekā sākumā biju iedomājusies.

Kad lasīju to, kas Vēstulē romiešiem ir teikts par ticību, man radās jautājums: "Iespējams, ka ticība ir visnozīmīgākā lieta manā dzīvē, bet kā es to definēju? Kas tā ir?"

Domās es atgriezos astoņus gadus senā pagātnē, laikā, kad pirmo reizi pievienojos kristiešu organizācijai Campus Crusade for Christ (Agape Europe). Pirms tam es neizpratu ticības ceļu. Es domāju, ka zinu pietiekami daudz. Taču, neraugoties uz visu, ko biju mācījusies, atklāju, ka v

Ievads

Šīs grāmatas nosaukums neapšaubāmi piesaistīs tā cilvēka uzmanību, kas uzskata, ka glābšana tiek iegūta caur grēcinieka lūgšanas noskaitīšanu, lai gan Bībele nekad nav to teikusi. Apustulis Pāvils teica, ka glābšana ir “atgriešanās pie Dieva un ticība mūsu Kungam Jēzum Kristum” (Apustuļu d.20:21). Grēkus nožēlojošs grēcinieks, kas patiešām Dieva priekšā izdara grēku nožēlas lūgšanu un savas pestīšanas jautājumā uzticas tikai un vienīgi Jēzum Kristum, tiks izglābts, bet grēkus nenožēlojošs grēcinieks, kas izdara grēku nožēlas lūgšanu bez ticības, kas nenāk no sirds, neiegūs glābšanu. Tikai lūgšana viena pati nekad nevienu nav izglābusi. Muitnieks Lūkas ev. 18.nodaļā ieguva glābšanu, kad lūdza: “Dievs! Esi man, grēciniekam, žēlīgs,” bet tas nebūt nenozīmē, ka šie vārdi viņu izglāba; patiesībā, būdams vainīgs savā grēkā un nederīgs Dieva priekšā, viņš pazemojās, nonākot līdz grēku nožēlai un ticībai. Ja kāds cits cilvēks atrastos viņam blakus un censtos lūgt to pašu lūgšanu bez grēk