Stāstu konkursa “MANAS IEKŠĒJĀS BRĪVĪBAS MIRKLIS” Dona Migelsa Ruisa grāmatu "Četras vienošanās. Praktisks palīgs ceļā uz iekšēju brīvību" saņēma šī stāsta autore -
“Brīvība - vai tas ir tikai mirklis? Pirmo reizi nebrīvi sajutu pirmsskolas vecumā, kad jutu neizsakāmu vēlmi izlausties no "norobežojošajām sienām", kuras neļāva man justies brīvai.
Pirms tam jutos pilnīgi brīva, neierauta sistēmas ierobežojošajā varā. Naktīs apgūlos uz balkona un vēroju zvaigznes. Zināju, ka esmu vienota ar dabas spēkiem. Saule un lietus, zvaigznes un mēness deva spēcīgu iedvesmu un fantāzijas lidojumu. Zināju, ka priekšā daudz nezināmā, bet šī sajūta kā virzītājspēks mani stūma uz priekšu un lika atklāt pasauli arvien no jauna. Katrs stāsts un attēls, kuru redzēju grāmatā, katrs zieds un gadalaiku maiņa nesa vārdiem neaprakstāmu iedvesmu. Dzīvoju pilnīgā paļāvībā uz pasaules kārtību un uzticējos Visumam, kas runāja ar mani caur sirdsapziņu. Likās, ka pacelšos spārnos no šīs neierobežotās brīvības sajūtas!
Bet tad pienāca pirmsskolas laiks. Burtu mācīšanās, lasīšana un rēķināšana radīja lielu interesi. Tā kā biju apzinīgs bērns, visu centos izdarīt maksimāli labi. Māksla un zīmēšana bija manas mīļākās nodarbības, kur pamazām atklāju savus talantus. Pamazām atklāju arī to, ka, jo vairāk mācos, jo mazāk saprotu. Un tā tas turpinājās arī skolas un augstskolas vecumā, līdz nonācu līdz punktam, kad sapratu, ka neko vairs nesaprotu. Tas bija kā lūzuma punkts, kad aptvēru, ka zināt visu - tas ir neiespējami - un katram jāatrod sava patiesība. Kā teicis Imants Ziedonis: "Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās".
Un šīs savas patiesības meklējumi arvien turpinās... Galvenais ir nepazaudēt bērna interesi par šo pasauli un atklāt to arvien no jauna, neierobežojot sevi dažādajos stereotipos un sabiedrības nospraustajos rāmjos, esot harmonijā ar sevi un apkārtējo pasauli.
Brīvība vienmēr iet roku rokā ar mīlestību, tāpēc novēlu ikvienam sekot savai sirds g