1 attēls • 28. apr 2020 19:13
Kā gūt harmoniju sevī. 2.daļa
Cita cilvēka esības samazināšana līdz priekšstatam jau ir vardarbības izpausme. Vara pār citiem ir par spēku nomaskēts vājums. Patiesais spēks ir cilvēka iekšienē, un jums ir visas iespējas to iegūt. Uzmanieties no jebkādas aizsargsistēmas radīšanas sevī! Ko gan jums aizsargāt? Iedomātu identitāti, prāta veidotu tēlu, neīstu realitāti?
Kad esat atbrīvojies no prāta...VairākKā gūt harmoniju sevī. 2.daļa
Cita cilvēka esības samazināšana līdz priekšstatam jau ir vardarbības izpausme. Vara pār citiem ir par spēku nomaskēts vājums. Patiesais spēks ir cilvēka iekšienē, un jums ir visas iespējas to iegūt. Uzmanieties no jebkādas aizsargsistēmas radīšanas sevī! Ko gan jums aizsargāt? Iedomātu identitāti, prāta veidotu tēlu, neīstu realitāti?
Kad esat atbrīvojies no prāta važām, ir pilnīgi vienalga, vai jums ir taisnība, jo spēcīgā un dziļi neapzinātā vēlme nekļūdīties, kas ir savdabīga vardarbības forma, vairs nepastāv. Visas bailes ir tikai ego bailes no nāves, no iznīcības. Ego vienmēr liekas, ka nāve jau gaida to aiz stūra. Stāvoklī, kad esat identificējies ar prātu, bailes no nāves ietekmē visus dzīves aspektus. Vairākuma cilvēku dzīvē valda vēlmes un bailes. Vēlmes ir vajadzība pievienot sev kaut ko un justies pilnīgākam. Visas bailes ir bailes zaudēt kaut un justies niecīgākam. Taču Esamība nevar tikt dota vai atņemta.
Esamība visā tās pilnībā vienmēr ir tevī. Vienmēr ir iespējams tikt galā ar pašreizējo brīdi, taču ir neiespējami mēroties spēkiem ar kaut ko, kas ir tikai prāta projekcija, - nav iespējams pieveikt nākotni. Ir teikts: ej, kurp iedams, tu tik un tā esi kur esi. Proti - tu esi šeit. Vienmēr. Vai ir tik grūti to pieņemt? Sakot "jā" tam, kas ir, un pārstājot cīnīties ar notiekošo, tu kļūsti vienots ar Dzīves saprātu un spēku un sajūti dziļu mieru. Tikai tā tu vari kļūt par pozitīvu pārmaiņu nesēju pasaulē.
Aiz visiem apstākļiem, cilvēkiem un notikumiem, kas šķiet slikti vai ļauni, slēpjas dziļāks labums. "Nepretojies ļaunumam" - viena no augstākajām cilvēciskajām patiesībām. Pieņemt nepieņemamo - tas ir šīs pasaules neizsmeļamais žēlsirdības avots. Jebkas, ko tu pieņem pilnībā, aizved tevi uz mieru, arī pieņemšana, ka tu nespēj pieņemt to, ka pretojies. Liec mieru dzīvei. Ļauj tai būt. Patiesība ietver daudz vairāk nekā prāts jebkad varētu saprast. Neviena doma nevar ietvert Patiesību. Es neesmu savas domas, emocijas, sajūtas un sava pieredze. Es neesmu savas dzīves saturs. Es esmu Dzīve. Es esmu Apziņa. Es esmu Tagadne. Es Esmu. Reinkarnācija nepalīdz, ja savā nākamajā inkarnācijā tu joprojām nezini, kas tu esi. Tev vajadzēs laiku, līdz sapratīsi, ka tev nevajag laiku, lai būtu tas, kas esi.
Apzinoties sevi kā apziņu, kurā parādās veidoli, tu atbrīvojies no pieķeršanās veidoliem un vairs nemeklē sevi notikumos, vietās un apstākļos. Proti - vairs nav tik svarīgi, kas notiek vai nenotiek. Lietas zaudē savu smagumu, nopietnību. Dzīvē ienāk rotaļīgums. Mēs esam aizmirsuši to, ko akmeņi, augi un dzīvnieki joprojām zina. Mēs esam aizmirsuši, kā būt: būt klusiem, būt pašiem, būt tur, kur ir dzīve - šeit un tagad. Pievērs savu uzmanību elpošanai un apjaut, ka to nedari tu. Tā ir Dabas elpa. Ja tev būtu jāatceras, ka jāelpo, tu drīz mirtu, un, ja mēģinātu pārstāt elpot, Daba ņemtu virsroku. Tu neesi atdalīts no Dabas. Mēs visi esam daļa no Vienīgās Dzīvības, kas neskaitāmos veidolos izpaužas Visumā - veidolos, kas ir savstarpēji pilnībā sasaistīti.
Caur tevi Daba sāk apzināties sevi. Daba, kāda tā ir, tevi ir gaidījusi miljoniem gadu. Nāve nav dzīvības pretstats. Dzīvībai nav pretstata. Nāves pretstats ir dzimšana. Dzīvība ir mūžīga. Nāve nav anomālija vai visbaisākais notikums, kā mūsdienu pasaules kultūra liek tev ticēt, bet gan visdabīgākā lieta pasaulē, neatdalāma no sava pretstata - dzimšanas - un tikpat dabīga kā tā. Daudz ciešanu, daudz negatīvu sajūtu rodas, pieņemot katru prātā ienākušo domu par patiesību.
Apstākļi nepadara tevi nelaimīgu. Tie var nodarīt tev fiziskas sāpes, bet nevar padarīt nelaimīgu. Nelaimīgu tevi padara tavas domas. Patiesa brīvība un ciešanu beigas ir dzīvošana tā, it kā tu būtu pilnībā izvēlējies it visu, ko jūti un piedzīvo šajā mirklī.
Viedums ir prasme būt klusam. Vienkārši vēro un ieklausies. Neko citu nevajag.
