25.jūnijs. NOMETNES SAJŪTA IR KLĀT! No rīta es paēdu garšīgas pusdienas, un tad mēs izbraucām uz Gārseni. Tas BIJA ĻOTI GARŠ CEĻŠ, bet man nebija garlaicīgi, jo klausījos mūziku. Ceļš KARSTS. Ierašanās, iekārtošanās, iepazīšanās, PIRMIE SATRAUKUMI. Radās neliela aizķeršanās ar līgumu, jo mani vecāki nebija šeit. Ļoti skaista vieta ar iedvesmojošu dabu un pils dārzu. Šīs būs mūsu mājas uz desmit dienām. SKAISTA VIDE ATKLĀŠANAS KONCERTAM vasarā! Brīvā dabā tas vienmēr īpaši. Kad būs brīvs laiciņš, došos uzņemt enerģiju laukā. Atbraucot uz nometni, SAPAZINOS AR ISTABAS BIEDRENĒM. Visu pēcpusdienu gaidīju, kad iestāsies „NOMETNES SAJŪTA”. Sagaidīju pēc koncerta, kurš man patika. Koncertā talantīgi un drosmīgi izpildītāji. Nospēlēju saksofonu kā vajadzēja un diena bija grūta. Mans vokālais sniegums nebija tas labākais. Ir uz ko tiekties. Man nav dziedāšanas pieredzes, bet blakus tik daudz cilvēku, kuriem ir. Bet nometne ir pilnīgi pretēji, kā es biju iedomājusies. Ja tu nokļūdies, neviens tevi nekritizē, bet atbalsta un motivē. IR MOTIVĀCIJA IEMĀCĪTIES KO JAUNU un praktizēties. Ļoti PATIKA EDGARA UN AIJAS PRIEKŠNESUMS. Personīgi man ir ļoti SVARĪGI PIETIEKAMI PAĒST, tas ir visu manu aktivitāšu pamatā. Tas ir tas, kas man būtu vissvarīgākais šajā nometnē. Vakariņas bija gardas, īpaši zupa un rupjmaize. Bet uz baltmaizes IR NEPIECIEŠAMI VISMAZ DIVI TOMĀTI. Varēja būt kafija. Mājīga istabiņa. Ērtas gultas, bet gultām nav palagu. Istabā nepieciešama slota. Dušās vajag krēslu mantām. Citādi viss tiek likts uz zemes. VAI KRĀNA ŪDENS IR DZERAMS? Pirmo reizi esmu nometnē. Diena šķita mierīga. Darba plāns diezgan piepildīts, tomēr esmu patīkami satraukta, jo visi nometni ļoti gaidīja. Armijas režīms. Grūti pierast. Kopumā grūti spriest, jo vēl tikai sākums. Nevaru par neko īpaši vēl spriest. Šodien viss bija ļoti jautri un interesanti. Man patika SAIMES APLIS, kurš visus NOMIERINA UN VIENO. Viss rit savu gaitu, un galvenais turēt tai līdzi. Pirmajai dienai būtu jābūt mierīgai, bet tā turpina pārsteigt. Katru reizi sastopos ar jaunu iekšējo pārbaudījumu. Ceru, ka ŠĪ IR NEVIS BEDRE, BET GAN IEPLAKA PIRMS NĀKAMAJIEM AUGSTUMIEM. Pat nezinu, ko domāt, jo ir milzīgs prieks dzīvot kopā ar visiem mīļajiem, taču tai pašā laikā zinu, cik grūts būs turpmākais darbs. Domāju, ka būs tiešām interesanti darboties ar jaunajiem pedagogiem, gatavojoties koncertiem. Kārtīgi jāizguļas, lai būtu gatava rītdienai. Rīt tikai sāksies!!! Šo desmit dienu laikā uz skatuves vēlos kļūt brīvāka, protams piepildīt savas zināšanas un prasmes. Vēlos arī vairāk iekļauties kopējā kolektīvā. Vakaru noslēdzām ar kavēšanos atmiņu stāstos un klasisko mūziku. Nu ko – nometne Nr.7 var sākties!