2. grupa arīdzan. Parka lepnums bija dižozols, kura apkārtmērs 7.8 m gāja bojā 1978. gadā. Ozols svētvieta latviešu zemniekiem, kuram piemita brīnumainas spējas dziedēt. Vēlu vakaros vai agri no rīta sasirgušu bērnu māmiņas nākušas pie ozola un likušas uz tā zariem slimo drēbītes. Tās pievilkušās ar ozola rasas spēku un tā tika dziedināti zemnieku bērni un sirmgalvji. No pils lejā līdz svētozolam ir civilizācijas neskarta vieta, šeit var meditēt un lūgt palīdzību.