Kopā ar tumsu. Vārdi Egils Dambis.
1 video • vakar 15:17
Tumsas un klusuma šķīstītava pret pasaules viltus gaismām
Egila Dambja dzejolis "Kopā ar tumsu" ir neparasti dziļš, meditatīvs un introspektīvs darbs. Tajā autors izmanto pārdrošu un poētiski izcilu māksliniecisko paņēmienu – tumsas personifikāciju. Tradicionāli tumsa literatūrā asociējas ar bailēm, ļaunumu vai nezināmo, taču šajā darbā tā pārtop par vismīlošāko aizstāvi, viedu skolotāju...VairākTumsas un klusuma šķīstītava pret pasaules viltus gaismām
Egila Dambja dzejolis "Kopā ar tumsu" ir neparasti dziļš, meditatīvs un introspektīvs darbs. Tajā autors izmanto pārdrošu un poētiski izcilu māksliniecisko paņēmienu – tumsas personifikāciju. Tradicionāli tumsa literatūrā asociējas ar bailēm, ļaunumu vai nezināmo, taču šajā darbā tā pārtop par vismīlošāko aizstāvi, viedu skolotāju un glābēju no laicīgās pasaules samaitātības un liekulības.
• Bēgšana no "šķebinošā medus": Jau pirmajā strofā autors uzstāda asu kontrastu starp sabiedrības "viltus gaismu" un patiesu tumsu. Ārējā pasaule ar tās skaļajiem smiekliem un glaimiem dzejolī tiek raksturota kā "medus šķebinošs". Šī metafora precīzi raksturo sociālo virspusību – saldi, viltoti vārdi, kas patiesībā indē dvēseli. Tumsa atnāk kā glābiņš ar "vijīgām rokām", lai izvilktu varoni no šī tēlotā teātra.
• Klusuma absolūtā patiesība: Otrajā strofā autors formulē vienu no dzejoļa galvenajām atziņām – "Ieklausies klusumā tas vienmēr ir īsts". Klusums un tumsa nemelo, tie nenes maskas. Pretstatā cilvēku liekulīgajām runām, tieši tumsas čukstos "pasaules gudrība līst". Tā ir telpa, kurā nav jāizliekas un kurā var atgūt iekšējo līdzsvaru.
• Mītiskā apveltīšana ar spēku un garīgā barošana: Trešā strofa ienes pārsteidzoši drosmīgu, mitoloģisku tēlu – "Tumsas krūti liekot man zīst". Šis arhetipiskais motīvs parāda tumsu kā Pirmmāti (Lielo Māti), kas baro savu nogurušo bērnu ar mieru, spēku un atdzimšanu. "Spirdzinošais vēsums" nomazgā dienas karstuma un steigas netīrumus. Saruna čukstos pašam ar sevi zem zvaigžņotām debesīm kalpo kā dziļa pašterapija.
• Mācība un atgriešanās realitātē ar viedumu: Noslēguma strofā tumsa atkāpjas, jo naktij seko rīts, taču tā neatstāj lirisko varoni tukšu. Viņam tiek uzdavināts pats svarīgākais instruments dzīvei – spēja atšķirt "kas patiess un īsts". Dzejolis noslēdzas nevis ar skumjām par nakts beigām, bet ar iekšēju modrību un briedumu. Tagad, atgriežoties sabiedrībā ("viltus gaismas spožajos staros"
, varonis būs neievainojams pret tiem maldiem, kas atkal pār viņu kā medus līs. Tā ir gara uzvara un absolūta skaidrība.
-
Zolīte
Zole
Kam ap, zem un virs 40, kas vēlas parunāties, rast domubiedrus. 
Pagānu pagrīde
Meklēju. Piedāvāju.
PĀRDODU-PĒRKU-MAINU-DĀVINU
cope