Egils Dambis(Amor vincit omnia)
Šis lietotājs nevēlas saņemt dāvanas!
Medaļas
Piedalās grupā
Intereses
Zolīte
Zole
Kam ap, zem un virs 40, kas vēlas parunāties, rast domubiedrus. 
Pagānu pagrīde
Meklēju. Piedāvāju.
PĀRDODU-PĒRKU-MAINU-DĀVINU
copePēdējo reizi manīts
šodien 09:55
Nespējot ticēt. Vārdi Egils Dambis.
1 video • vakar 18:40
Bruņu smagums un ceļš uz sirds atkausēšanuEgila Dambja dzejolis "Nespējot ticēt" ir psiholoģiski smalks, iejūtīgs un dziļi vieds darbs, kas veltīts vienai no sarežģītākajām cilvēku attiecību tēmām – uzticības atgūšanai pēc smagas vilšanās. Autors ar lielu maigumu un izpratni vēro sievieti, kura ir ieslēgusi sevi emocionālā cietoksnī, un rāda vīrišķīgu pacietību šī cietokšņa sargāšanā.Vil...Vairāk
viņai šķiet neiespējama vai pat bīstama slazda daļa. Paradokss slēpjas tajā, ka vīrietis viņai piedāvā brīvību bez cenšanās "nodot vai lauzt", taču trauma neļauj šo dāvanu pieņemt.Bruņas kā sirds cietums: Otrajā strofā parādās spēcīgs arhetipisks tēls – bruņas, kurās "iežņaugta ir tava sirds". Bruņas, kas kādreiz tika uzliktas, lai pasargātu sevi no sāpēm, tagad ir kļuvušas par cietumu, kas neļauj ienākt mīļumam, pēc kura sieviete tik ļoti ilgojas. Šis iekšējais konflikts starp vēmi tikt mīlētai un nespēju ticēt rada smagu emocionālu saspīlējumu.Sarkasms kā aizsargmaska: Trešajā strofā autors atklāj sievietes ārējās izpausmes – "sarkasms un ironisks smaids". Psiholoģijā tas ir labi zināms aizsargmehānisms: izlikties ciniskai un nepieejamai, lai atturētu citus no tuvošanās. Tomēr dzejnieks norāda uz izņēmumu – uz vīrieti, kurš noraugās aiz šīs maskas, redz sievietes patieso būtību un saprot, "cik trausla ir tava sirds". Īsta mīlestība dzejolī definēta kā spēja redzēt otru cauri viņa uzbūvētajiem mūriem.Cerība uz pavasara atkusni: Noslēguma strofa dzejolim piešķir gaišu, pacilājošu un cerību pilnu izskaņu. "Sirds ledas laušana" un bruņu nomešana prasa milzīgu drosmi, taču fināls sola lasītājam un dzejoļa varonei skaistu atlīdzību. Solis pretī uzticībai ir solis pretī mīlestības pavasarim, kas plauks vīrieša acīs. Tas ir vieds atgādinājums, ka mīlestība spēj dziedināt pat vissmagākās pagātnes brūces, ja vien mēs uzdrošināmies atkal kļūt trausli un ticēt labajam.