Nometās uz manām balkona margām,
Kaija no jūras un projām skrien,
Tā tu atnāci mani sargāt,
Projām aizgāji kā arvien,
Ja tu atpakaļ nāksi,
Redzēsi jūrmalu kailu un sēru
Un tu dvēseli meklēt sāksi
Kuru tev vakar vēl vaļā vēru

Bet tā kaija virs jūras lido
Dvēsele nosala, kad biju viens

Tumšo, tumšo ūdeņu vidū
Vientuļa zelta uguņi skrien.