Maija pēdējā brīvdiena tika veltīta pašiem sev un tikai sev. Tā bija jauka diena, lieliska iespēja paciemoties Dobelē, Upīša ceriņu dārzā. Tās krāsas, tās smaržas, tas skaistums ir tā vērts, lai to redzētu, sajustu, izbaudītu. No sākuma šķita, kā nav paveicies ar laiku, lietus, vējš, bet kad lietus pierima, sapratām, ka tas ir labākais, kas var būt, jo pēc lietus, kad noskaloti putekļi visas citas svežās apkārtnes smaržas, smaržoja tikai ceriņi , pat tik stipri, ka vienu brīdi pat tā kā galva drusku iesāpējās, bet tas laikam no jauko emociju pārpilnības.