Mieru sevī atrast vari tikai tu pats.
Tāpat kā to radīt vari tikai tu.
Patiesībā jau miers tevī ir visu laiku, tikai par to tiek atkal un atkal aizmirsts, jo nav laika. Nekad nav laika! Jāskrien.
Jāskrien līdzi visam skrējēju baram.
Un tad mēs mēģinām mieru iegūt mākslīgi kaut kur ārpusē, ārpus sevis, turpinot skriet un meklēt.
Apstājies!
Garām!
Atgriezies sevī.
Tur tas ir saudzējošs, dziedinošs, paceļošs.
Tavs sargeņģelis mīlestībā gaida šo brīdi, kad tu beidzot apstāsies un atradīsi sevi.
Dari tā!
Tad kopā ar viņu baudi šo brīnišķīgo mieru, kas neaptveramā daudzumā ir tavā sirdī…