TREŠAIS TURPINĀJUMS.........

TREŠAIS TURPINĀJUMS...

„Mugurkaula Veselības centra” speciālistiturpmāk publicēsmedicīnas zinātņu doktora, profesora S. Bubnovska grāmatas „Sāp ceļi .Ko darīt?” tulkojumu mūsu mājas lapā www.mvc.lv/. un www.draugiem.lv/mvc/

Mūsu speciālisti atbalsta S. Bubnovska ārstēšanas metodes un priecājamies par to, ka esam atraduši domubiedrus, jo jau vismaz desmit gadus mūsu prakses speciālisti strādā ar līdzīgām metodēm.

Cilvēka ķermenī ir viss lai varētu pašizārstēties, pašregulēties. MĒS ESAM VIENOTS VESELS, SAVSTARPĒJI SAISTĪTS ĶERMENIS, DVĒSELE, PRĀTS.

Atgādinu, ka šobrīd pastāv divi veidi kā ārstēt locītavas.

Pirmais vispārpieņemtais-zāļu pielietošana. Mēs jau analizējām galvenās zāļu iedarbības sfēras, diklofenaka un metotreksata piemēri. Tas ir bezizejas ceļš ,kurš nedod neko citu kā komplikācijas no dažādu orgānu un sistēmu puses.Gribu jums jautāt kā preparāts ko mēs apēdam var nokļūt locītavā, kura barošanās jau ir traucēta.

Locītavu un mugurkaula slimības pieder tā saukto distrofisko saslimšanu grupai, kur traucēta ir locītavu barošanās sakarā ar mīksto audu kapilāru blokādi. Un kamēr mīkstie audi nesāks strādāt un tiem traucē strādāt dažādas manipulācijas –artroskopijas, tīrīšanas , šķidruma atvilkšanas, visa šī hondroprotektorā terapija ir bezjēdzīga. Tā ir bezjēdzīga jebkurā gadījumā jo skrimšļaudi saņem barošanos tikai kustības laikā , Bet par to vēlāk

Pats kādreiz pielietoju dažādus hondroprotektorus, ticot brīnumam, taču iztērēju kaudzi naudas un laiku un neredzēju uzlabojumu par matu Izstudējot locītavas fizioloģiju nācu pie slēdziena ka mani patreizējie secinājumi ir pareizi. Biju arī liecinieks tā sauktajām cilmes šūnu terapijai , bizness industrija, kura kārtējo reizi meklē ceļus kā atgūt veselību pašam cilvēkam neko nedarot.

Es piedāvāju trešo ceļu locītavu ārstēšanai- mūsdienīgu kinezioterapiju(fizioterapiju) kur kā pamata ārstēšanu veic dziļie locītavas muskuļi.

Slimnieks, kuru konsultēju bija sācis lietot cilmes šūnas, kurām pēc ārstu domāmvajadzēja atjaunot nervuimpulsus uz kājām pēc mugurkaula traumas. Līdz šūnu lietošanai pacientam locītavas bija veselas, pēc trīs mēnešiem gūžu un ceļa locītavas skrimslis bija nodilis, aseptiska nekroze, kā tārps noēd ābolu, Protams, par nekādu kustību atjaunošanu nevarēja būt ne runas. Protams, jaunās tehnoloģijas cenšas atrast iespējas orgānu aizvietošanai , audu aizvietošanai taču neviena tablete, ne kāds cits ārstniecības veids neaizstās paša cilvēka gribu spert soli. Dzīvība ir kustība.

Mēs turpmāk uzskatīsim kinezioterapiju kā dabisko locītavas funkciju atjaunošanas veidu, pilnībā ar pacienta paša piedalīšanos.

Otrs ceļš locītavu ārstēšana ir ķirurģiskais. Protams,tam ir savi plusi kad locītava ir nobriedusi šādai ārstēšanai. Bet ir arī savi mīnusi, ir gadījumi, kad ķirurģiska iejaukšanās ne pie kā nenoved. Tas attiecas uz gadījumiem kad operatīvā iejaukšanās notiek bez pacienta pienācīgas sagatavošanas.

Es piedāvāju trešo ceļu pielietot mūsdienīgu kustību terapiju, iesaistot kāju dziļo muskulatūru. Ārstēšana var notikt kustību terapijas speciālista uzraudzībā.

Apskatīsim kā nevajag ārstēt ceļa locītavas.

Izanalizēsim kopā gadījumu ar Gaļinu Fjodorovnu. Kas notika? Viņa gāja pa ielu, samežģīja potīti, paklupa uz ceļa un sāpīgi atsitās pret apmali.

Pirmā situācija.

Nokrita uz ceļa un atsitās pret apmali. Kas no tā? Ceļa locītava ir pati lielākā sinoviālā locītava, zem ceļa locītavas kauliņa atrodas telpa ko izveido četrgalvainais kājas muskulis, kura četras galvas stabilizē ceļa locītavu slodzes laikā. Bez tam ceļa locītavai liela nozīme ir gūžas locītavas pievilcējmuskuļiem un atvilcēj muskuļiem.

Ceļa locītavai ir kabatas ko veido lielo muskuļu cīpslas, ko sauc par somiņām. Somiņa un kabata jau runā pašas par sevi, ka tā ir telpa kur kaut kas var uzkrāties., kura savienojas ar zemceļa somiņu. Tātad celis ir pats lielākā locītava, kas satur visvairāk sinoviālā šķidruma nepieciešama lai ceļa locītava varētu kustēties.

Abi meniski un locītavas saites Gaļinai Fjodorovnai nebija bojātas, jo citādi viņa būtu nokļuvusi pie ķirurga. Sāpes izplatījās pa ceļa priekšpusi tātad četrgalvainā muskuļa priekšpusē. Nezinu kāpēc bet lielākais vairums ārstu domā ka muskuļu cīpslas ir kaut kas līdzīgs virvēm, kuras piestiprina muskuļus pie kauliem, lai cilvēks varētu staigāt. Tāpēc arī radies teiciens ,,kustību balsta aparāts”. Kā to atšifrēt? Ir skelets, uz kura ,,karājas” orgāni kā uz eglītes, un ir muskuļi, kas kustina šo skeletu.

Tālāk par šo ārstu domāšana nav gājusi arī vēl šobrīd. Kaut gan starptautiskā klasifikācijā ir nosaukums kaulu-muskuļu sistēma. Muskuļu cīpslās ir sīko kapilāru tīklojums, pa kuriem kauls saņem barības vielas –kalciju, ūdeni, olbaltumvielas. Šis process saucās difūzija-iekļūšana. Visi šie mikroelementi, kas veido kaulu un skrimsli, tāpat ari fascijas un locītavu somiņas saņem visas šis vielas caur sūkņa mehānismu ko nodrošina muskuļi. Tātad kad tie atrodas kustībā.

Herberts Šeltons savā grāmatā,, Fizisko vingrinājumu fizioloģija un filozofija” mikroelementu nokļūšanu audos nosauca par ,,sasprindzinājuma un atslābinājuma” principu. Tas ir visa organisma funkcionēšanas princips. Tā viņš lika akcentu uz muskuļiem, cīpslām , saitēm, kā pamatstruktūrām kas nodrošina visa organisma normālu funkcionēšanu.

Ir arī nenormāla organisma funkcionēšana, es ar to domāju cilvēkus , kuri nevingro, neseko sava ķermeņa formām, taču dzīvo diezgan ilgi. Ķermenis saliecas, āda karājas, ar grūtībām kustas. Nekas, bet dzīvo!