Iepazīstam plenēra dalībniekus: Anna Heinrihsone
4 attēli • 22. sep 2022 17:42
J.F. Tīdemaņa mākslas plenērs 2022’ Ventspilī
Iepazīstam plenēra dalībniekus: Viss par Annu. Anna Heinrihsone
No 2022.gada 19.septembra līdz 25.septembrim Ventspils pilsētvidē notiek Ventspils muzeja organizētais J.F. Tīdemaņa mākslas plenērs 2022’, ko atbalsta Ventspils valsts pilsēta un Valsts kultūrkapitāla fonds. Šogad plenērā piedalās seši mākslinieki: Gunta Kalsere (LV), Ilona Januliene...VairākJ.F. Tīdemaņa mākslas plenērs 2022’ Ventspilī
Iepazīstam plenēra dalībniekus: Viss par Annu. Anna Heinrihsone
No 2022.gada 19.septembra līdz 25.septembrim Ventspils pilsētvidē notiek Ventspils muzeja organizētais J.F. Tīdemaņa mākslas plenērs 2022’, ko atbalsta Ventspils valsts pilsēta un Valsts kultūrkapitāla fonds. Šogad plenērā piedalās seši mākslinieki: Gunta Kalsere (LV), Ilona Januliene (LT), Anna Bulkina (UKR), Madara Neikena (LV), Elmārs Orniņš (LV) un Anna Heinrihsone (LV).
Māksliniece Anna Heinrihsone pieder tiem multifunkcionālajiem autoriem, kuru izpausmes atšķirīgās mākslas jomās ir vienlīdz talantīgas un uzrunājošas. Kopš 20.gs. 90.gadu vidus, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu, sākas ražīga sadarbība ar teju visiem Latvijas un atsevišķiem arī Krievijas teātriem izrāžu scenogrāfijā un kostīmu mākslā – tapuši vairāk kā 113 darbi teātra jomā, kas arī saņēmuši daudzkārtēju atzinību, - māksliniece astoņas reizes nominēta Spēlmaņu nakts balvai un divreiz to saņēmusi.
Īpaša Annas darbības joma ir muzeju izstāžu, arī pastāvīgo ekspozīciju koncepcijas un iekārtojums. Piemēram, Rīgas Kinomuzejā tapušās interaktīvās izstādes „Rīgas puika Sergejs Eizenšteins”, „Rolanda Kalniņa aizliegtais laiks”, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā realizētā vērienīgā retrospektīvā izstāde “Aleksandra Beļcova”, kurā tika ieturēts nevainojams līdzsvars starp biogrāfiski faktoloģisko un vizuālo materiālu.
Savukārt, glezniecībā Anna Heinrihsone ir trausla un drosmīga – galerijā Māksla XO tapušās personālizstādes intriģē ne tikai ar nosaukumiem – „Mans miers ir beigts”* (2016) vai “Vilmas Roess dzimšanas diena, kas beidzās ne tik labi kā bija cerēts”(2021). Katra izstāde ir savdabīgs pētījums savas dzimtas vai īpaša emocionāla notikuma vēsturē, kas tiek izvērsta līdzvērtīgi iestudējumam. Gleznas, kurās notikums fiksēts drīzāk kā kustības iespaids, kā mirklis no zudušā, ļauj dziļāk ievilkt elpu bieži nevienmērīgajā dzīvošanas/dzīvošanās ritmā.
*Atsauce uz Aspazijas dzejoļu krājumu “Sarkanās puķes”
