Ar domu par valsts glābšanu… 1934. gada 15. maija apvērsums Raksta autors Juris Ciganovs, Dr. hist. 6. Rīgas kājnieku pulka vada komandieris virsleitnants Pēteris Balodis 1934. gada 14. maija pēcpusdienā saņēma rīkojumu nākamās dienas vakarā ierasties pulka virsnieku klubā uz nakts mācībām. 15. maijā plkst. astoņos vakarā ierodoties norādītajā vietā, tur jau bija sapulcējušies visi pulka virsnieki. Jāierodas bija pilnā kaujas ietērpā ar ieročiem... Par mācībām gan neviens vairs neko neieminējās, nekas nenotika. Virsnieki garlaikodamies sāka spēlēt kārtis, dažs labs arī iedzēra pa glāzītei grādīgā. Pēc stundas bija saņemts priekšniecības rīkojums ierasties pie savām vienībām. Pulks jau bija nostādīts sava izvietojuma pagalmā (6. Rīgas kājnieku pulks bija izvietots Grīziņkalna kazarmās). Līdzi bija jāņem kaujas munīcija. Pēc tam sekoja pavēlei visam pulkam doties Centrāltirgus virzienā. Tur nonākušus, pulka virsniekus sapulcināja zem dzelzceļa pārbrauktuves, kur pulka komandieris pavēstīja, ka “ir ziņas, ka valstij naidīgi elementi grib sagrābt valsts varu savās rokās. Lai to novērstu, armijai tiek dots uzdevums ieņemt un nodrošināt valsts centrālās iestādes un valstij svarīgākos uzņēmumus”. Sekoja norādes, kas kam jādara. Virsleitnanta Baloža komandētais vads bija piedalīts grupai, kurai bija jāieņem Saeimas nams. Kopā šim uzdevumam bija norīkoti trīs virsnieki, vairāki instruktori un ap 20 kareivju. Grupu komandēja kapteinis Nikolajs Ošiņš. Saeimu apsargāja Armijas štāba rotas sardze – tā tika nomainīta, un ap 23.00 Saeimas nams bija bez incidentiem ieņemts. Viens otrs karavīrs izmēģināja deputātu krēslus, dažs pat apsēdās Saeimas priekšsēdētāja krēslā. Ja kāds tonakt vēlētos pastaigāties Rīgas centrā, tad šo cilvēku pārsteigtu lielais karavīru un aizsargu daudzums pilsētas ielās. Rīgā un visā valstī bija noticis valsts apvērsums… 👉Visu rakstu lasiet žurnāla 9. maija numurā! #mājasviesis #latvijasmediji