- vai manīji, kur pazūd laiks?
- nē, bet vai vienalga nav, man esi Tu?
- un Tu esi man ...

Viņi dejoja visu nakti, kā aizgūtnēm tverot ik mirkli, kurā skatieni savijās ar elpu, veidojot jaunu zvaigžņu taku tikai viņiem piederošā debesu jumā.