Džordano atzīstas, ka strādājot ar cilvēkiem, kuri apvienoti Frankenšteina tēlā tika veidota vienotība, uzticība un dabiskums, tas bija “patīkamas tikšanās”, bet problēmas sagādā „pārējais, īpaši koordinatori, palīgi, kuru „normalitāte” biedē ar savu prozaiskumu un liek izjust nepatīku no sastapšanas”.