"Reizēm Ieviņa, savu opi Bruni, dzen pilnīgā izmisumā, un viņš ilgojas pēc tā laika, kad mazmeitiņa interesējās par pasakām, prinčiem un citām, mazu meiteņu, lietām...
Nenopietns darbs, kas pasaulīgas problēmas nerisina, bet, iespējams, dod nelielu ieskatu lietās, kas varētu būt aktuālas daudzās ģimenēs."
/A.Niedzviedzis/