-Beidzamajā laikā ik gadu tev iznāk viena vai divas grāmatas. Kas tev ir rakstniecība – apmātība, ikdienas darbs vai varbūt labprātīgi piesiets akmens kaklā?

-Man patīk izdomāt, mainīt, izdomāt citādi, bet rakstīt nepatīk, vajag sevi piespiest. Uzskatu, ka svarīgāk ir dzīvot, nevis uzrakstīt iespējami vairāk. Tomēr rakstīšanā arī ir savs jaukums – iespēja izdomāto pārvērst reālā formā, grāmatā. Es nerakstu atvilktnei, gribu, lai lasa, un gribu arī saņemt atlīdzību kā jebkurš par padarītu darbu.

LRS laikraksta „konTEKSTS” maija numurā lasiet rakstniece Māras Svīres topošā romāna fragmentu „Bailes no dziļuma” un atbildes uz redakcijas trīs jautājumiem!

Foto: Gints Ivuškāns