25.03.1949.
4 attēli • 25. mar 08:57
1949. gada 25. marta deportācijas padomju vara realizēja ar mērķi nostiprināt padomju okupācijas režīmu, likvidēt nacionālo pretošanās kustību, likvidēt zemnieku saimniecības, kas pavērtu ceļu piespiedu kolektivizācijai. Pilnīgi slepenais PSRS Ministru padomes lēmums par izsūtīšanu pieņemts 1949. gada 29. janvārī. Lēmumā bija norādītas no Baltijas valstīm izsūtāmo iedzīvotāju kategorijas – tie bij...Vairāk1949. gada 25. marta deportācijas padomju vara realizēja ar mērķi nostiprināt padomju okupācijas režīmu, likvidēt nacionālo pretošanās kustību, likvidēt zemnieku saimniecības, kas pavērtu ceļu piespiedu kolektivizācijai. Pilnīgi slepenais PSRS Ministru padomes lēmums par izsūtīšanu pieņemts 1949. gada 29. janvārī. Lēmumā bija norādītas no Baltijas valstīm izsūtāmo iedzīvotāju kategorijas – tie bija zemnieki (kulaki) un viņu ģimenes, bandītu (partizānu) un nelegālistu ģimenes, arī notiesāto un nošauto bandītu (partizānu) ģimenes locekļi, legalizējušies bandīti (partizāni) un viņu ģimenes locekļi, kuri turpināja nodarboties ar pretpadomju darbību un bandītu (partizānu) atbalstītāju ģimenes locekļi. Latvijā izsūtāmo sarakstus 1949. gada 13-15. martā apstiprināja apriņķu izpildkomiteju priekšsēdētāji, bet 17. martā Latvijas PSR Ministru padome pieņēma lēmumu „Par kulaku ģimeņu izsūtīšanu no Latvija PSR”. Izsūtīšanas operāciju nosauca par “Krasta bangu”. Latvijas iedzīvotājus izveda uz Amūras, Omskas un Tomskas apgabaliem Krievijā. Izsūtīšana skāra visus pagastus un Saldus pilsētu, taču vislielāko izsūtīto iedzīvotāju skaitu piedzīvoja Ezeres, Blīdenes, Lutriņu, Rubas, Sātiņu un Zvārdes pagasti.
