Nacionālās pretošanās kustības diena 17. marts
4 attēli • 17. mar 08:47
Nacionālās pretošanās kustības diena 17. marts
1949. gada 17. martā notika pēdējā kauja starp 24 nacionālajiem partizāniem un vairākiem simtiem Valsts drošības ministrijas karaspēka karavīru. 1948. gada rudenī Zebrenes pagasta Īles mežos bunkuru ierīkoja 27 vīru lielā latviešu-lietuviešu nacionālo partizānu grupa komandiera Kārļa Kraujas (īstajā vārdā Visvaldis Brizga) vadībā. Viņš un vēl d...VairākNacionālās pretošanās kustības diena 17. marts
1949. gada 17. martā notika pēdējā kauja starp 24 nacionālajiem partizāniem un vairākiem simtiem Valsts drošības ministrijas karaspēka karavīru. 1948. gada rudenī Zebrenes pagasta Īles mežos bunkuru ierīkoja 27 vīru lielā latviešu-lietuviešu nacionālo partizānu grupa komandiera Kārļa Kraujas (īstajā vārdā Visvaldis Brizga) vadībā. Viņš un vēl divi partizāni iepriekšējā vakarā bunkuru atstāja, bet agri no rīta to aplenca vairākus simtus liela padomju karavīru vienība. Viņu rīcībā bija ziņas par bunkura konfigurāciju un izejām, ko tiem bija nodevis kāds provokators vai ziņotājs. Pēc vairāku stundu pretošanās pārspēka nomākti krita 15 nacionālie partizāni, 9 padevās gūstā. No izsūtījuma Sibīrijā atgriezās tikai daži no Īles kaujas dalībniekiem, pēdējais no tiem – Modris Zihmanis, kurš 2013. gadā piedalījās atjaunotā bunkura atklāšanā. Vienības komandieris Kārlis Krauja un tās dalībnieks Juris Krusts gāja bojā 1950. gada 24. februārī Saldū, Striķu ielas 33 nama aplenkumā.
