IMPRO CEĻOJUMI

Oficiālā lapa
Ieteikt
 430

Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Vai mani kāds sauca?

Brigita
Ievietots: 6. apr 2012 10:17

Ekskursijā uz Spāniju un Portugāli man palaimējās braukt kopā ar Andri Kārkliņu. Atceroties šo spilgto personību atmiņā nāk daudzi jautri atgadījumi. ........................................................................................................................................................................................................................................Madridē mums izdevās noskatīties tās sezonas atklāšanas buļļu cīņas (ar Andra spilgtajiem komentāriem) un apskatīt citus ievērības cienīgus objektus. Nākošajā dienā, braucot caur mazu Spānijas ciematu, ceļa krustojumā šoferiem radās domstarpības - uz kuru pusi jāpagriežas. Andris izkāpa no autobusa un piegāja pie vietējiem iedzīvotājiem pajautāt ceļu. Paiet labs laiks, bet viņš neatgriežas. Caur autobusa logu redzams, ka notiek ļoti enerģiska saruna ar plašiem žestiem. Pēkšņi Andris paceļ abas rokas virs galvas un virzās uz sarunu biedru pusi, liekas, ka sācies nopietns konflikts. Pēc brīža no žestiem saprotam, ka nekas tamlīdzīgs – vienkārši visos sīkumos tiek atstāstīta un atrādīta vakardienas buļļu cīņu norise. Pēc brīža jau ceļu varējām turpināt. Pavilkām Andri uz zoba par redzēto skatu, bet viņš pavisam nopietni paskaidroja, ka Spānijā nav pieņemts ātri un īsi kontaktēties. Šādā gadījumā vajag apsveicināties, parunāties par ģimeni, laika apstākļiem un pastāstīt pēdējos jaunumus, bet pēc tam saņemsi laipnu atbildi uz tavu vajadzību. ........................................................................................................................................................................................................................................Kā jau braucot caur vīndaru valsti, pa laikam tika iegādātas daudzas vīna pudeles, un braucot arī pamazām nogaršotas. Dažreiz tās tika atkorķētas ar skaļu paukšķi, ko, protams, varēja dzirdēt arī citi braucēji. Ja troksnis aizskanēja līdz autobusa priekšgalam, mikrofonā atskanēja Andra jautājums: Vai mani kāds sauca? Protams, visiem smejoties viņš tika uzcienāts no vainīgās pudeles. ........................................................................................................................................................................................................................................Citu vakaru mēs nakšņojām kempingā Seviljas tuvumā. Andris bija nopircis jaunu ģitāru un vakarā piekrita to izmēģināt. Priekšnesums visus tā aizrāva, ka ap mūsu apmešanās vietu lokā savācās vai visi tai laikā kempingā esošie cilvēki un elpu aizturējuši klausījās aizrautīgajās flamenko skaņās. Šai vakarā šķiet mēs nokļuvām soli tuvāk Spānijas dvēselei...
Ieteikt
 5