Nenotēlotā dzīves patiesība. Bez grima un pozēšanas

Portrets ir viens no senākajiem un vienlaikus sarežģītākajiem mākslas žanriem. Jau gadsimtiem ilgi cilvēki ir centušies ne vien atainot ārējo veidolu, bet arī noķert kaut ko daudz grūtāk notveramu – personību, raksturu, dzīves pieredzi un noskaņu. No valdnieku un aristokrātu gleznotajiem portretiem renesanses laikmetā līdz mūsdienīgai fotogrāfijai portrets vienmēr ir bijis stāsts par cilvēku.

Glezniecībā portrets nereti kalpoja kā varas, statusa vai dzimtas vēstures apliecinājums. Tomēr līdz ar fotogrāfijas rašanos 19.gadsimtā, tikt iemūžinātam parādījās gandrīz ikvienam. Tomēr portreta būtība nemainījās. Arī fotogrāfa uzdevums joprojām ir tas pats: ieraudzīt cilvēkā ko vairāk par acu krāsu, smaidu vai sejas vaibstiem. Iespējams, tieši tāpēc portrets ir viens no visgrūtākajiem fotogrāfijas žanriem. Ainava ļauj gaidīt piemērotu gaismu, arhitektūras pacietība ir mērāma gadsimtos, bet cilvēks ir dzīvs, mainīgs un neparedzams. Labs portrets rodas brīdī, kad fotogrāfam izdodas noķert nevis pozu, bet personību. Dažkārt tas ir skatiens, dažkārt smaids, reizēm pavisam nemanāms žests.

Šī gada jūlija fotokonkursa tēma bija „Portrets. Bez grima”, un par uzvarētāju kļuva ilggadējā IMPRO ceļotāja un fotokonkursu dalībniece Daiga Rēdmane. Viņas iesūtītā fotogrāfija tika uzņemta Vjetnamā, fiksējot šķietami vienkāršu ikdienas mirkli. Sarunā atklājās, ka tieši cilvēki ceļojumos Daigu fascinē visvairāk – viņu sejas, dzīvesstāsti, attiecības un vide, kurā viņi dzīvo. Aicinājām Daigu uz sarunu par ceļošanu, fotogrāfiju, portretiem un to, kā gadu gaitā mainās ne tikai pasaule, bet arī mūsu skatījums uz to.

Vairāk lasi impro.lv bloga jaunākajā ierakstā: https://impro.lv/c_blog.php?f=open…