ATLANTIJAS PĒRLE MADEIRA
89 attēli • 13. nov 09:20
Nedēļa Atlantijas okeāna vidū, salā, kuru mēdz dēvēt par Peldošo dārzu un Atlantijas okeāna pērli.
Madeira ir vieta, kur augsti kalni satiekas ar okeānu, zaļas ielejas mijas ar stāvām klintīm, bet katrs ceļa līkums atklāj arvien jaunu, pārsteidzošu ainavu.
Mūsu ceļojums sākās Funšalā - Madeiras galvaspilsētā, kas gleznaini izvietojusies starp kalnu nogāzēm un Atlantijas okeānu. Iepazinām pilsētas...VairākNedēļa Atlantijas okeāna vidū, salā, kuru mēdz dēvēt par Peldošo dārzu un Atlantijas okeāna pērli.
Madeira ir vieta, kur augsti kalni satiekas ar okeānu, zaļas ielejas mijas ar stāvām klintīm, bet katrs ceļa līkums atklāj arvien jaunu, pārsteidzošu ainavu.
Mūsu ceļojums sākās Funšalā - Madeiras galvaspilsētā, kas gleznaini izvietojusies starp kalnu nogāzēm un Atlantijas okeānu. Iepazinām pilsētas vēsturisko centru, krāsainās ieliņas, apgleznotās namdurvis un slaveno Lavradoras tirgu, kur pārsteidz eksotisko augļu, ziedu un vietējo gardumu daudzveidība.
Apmeklējām arī Madeiras botānisko dārzu un krāšņo Montes pils tropisko dārzu, kur sastopami augi no dažādām pasaules malām.
Apbrīnojām Cabo Girao – vienu no augstākajiem jūras stāvkrastiem Eiropā, kur stikla platforma ļauj paskatīties lejup no aptuveni 580 metru augstuma.
No Pico dos Barcelos baudījām panorāmas skatu uz Funšalu, bet Eira do Serrado skatu laukums atklāja iespaidīgu skatu uz kalnu ieskauto Curral das Freiras jeb Mūķeņu ieleju. Šī nomaļā ieleja savulaik kalpoja par patvērumu mūķenēm, kuras 16. gadsimtā bēga no pirātu uzbrukumiem.
Izbaudījām arī to, cik ļoti mainīgs laiks ir Madeirā - vienu brīdi paveras brīnišķīgs skats, bet otrā jau mākoņi to aizsedz. Kā arī epazinām gleznaino zvejnieku ciematiņu Camara de Lobos, kuru savulaik iemūžinājis savā gleznā arī Vinstons Čērčils.
Salas rietumu daļā mūs sagaidīja pavisam cita Madeira – zaļa, mežonīga un kalnu ieskauta. Apmeklējām Ribeira Brava, apmeklējām banānu plantācijas un uzzinājām to audzēšanas noslēpumu.
Savukārt Paul da Serra kalnu plato ļāva ieraudzīt vēl vienu Madeiras seju – plašākas, atklātas ainavas, kas krasi atšķiras no salas stāvajiem kalniem un dziļajām ielejām.
Īpaši iespaidīgs bija Porto Moniz ar tā dabiskajiem vulkāniskajiem okeāna baseiniem. Šeit viļņi, klintis un okeāna spēks rada patiesi unikālu ainavu.
Izbraucām cauri Sao Vicente un Seišalu, kur stāvās kalnu nogāzes satiekas ar Atlantijas okeānu. Sao Vicente iepazinām vienu no Madeiras tradicionālajiem dzērieniem – poncha, ko gatavo no cukurniedru ruma, svaigi spiestas citrusaugļu sulas un medus.
Mūsu maršrutā bija arī Pico do Arieiro – viena no salas augstākajām virsotnēm, no kuras paveras elpu aizraujoši kalnu skati, bet diemžēl mākoņi šeit bieži vien atrodas zemāk par kalnu virsotnēm, radot sajūtu, ka esi virs mākoņu jūras, to arī mēs piedzīvojām.
Izgājām pastaigā pa levadu, kas aizveda mūs uz Balcones, bet tur atkal mums bija mākoņi sasēdušies. Tad devāmies uz Santana, kas slavena ar savām tradicionālajām trijstūrveida mājiņām ar salmu jumtiem. Tās ir viens no atpazīstamākajiem Madeiras simboliem.
Iepazinām arī Madeiras austrumu piekrasti un vērojām iespaidīgo Ponta de Sao Lourenco – pussalu ar neparastām vulkāniskas izcelsmes klinšu formām, sarkanbrūniem toņiem un pavisam citādu ainavu nekā salas zaļajā daļā. Machico pilsētas apmeklējums un dzelteno smilšu pludmale, kas šajā salā ir retums, jo Madeira ir vulkāniskas izcelsmes sala un pamatā visas pludmeles ir ar melnajām smiltīm.
Īpašs piedzīvojums bija arī dienas brauciens uz kaimiņu salu Porto Santo – pavisam citādu, mierīgāku un saulaināku Atlantijas okeāna pasauli. Ja Madeira pārsteidz ar zaļiem kalniem, stāvām klintīm un sulīgu tropisko veģetāciju, tad Porto Santo sagaida ar zeltainām smiltīm, klinšainiem krastiem un plašiem okeāna horizontiem. Šo salu mēdz dēvēt par Zelta salu, un tās galvenā rota ir aptuveni deviņus kilometrus garā zeltaino smilšu pludmale, kuras smiltīm piedēvē arī ārstnieciskas īpašības. Iepazinām salas ainavas, tās īpašo, mierīgo atmosfēru un izbaudījām pavisam citu Atlantijas okeāna noskaņu. Tā bija lieliska iespēja vienas nedēļas laikā iepazīt divas tik atšķirīgas, bet vienlīdz burvīgas Portugālei piederošās salas.
Aizvedām mājās daudz skaistu skatu, jaunu iespaidu, Madeiras garšu un smaržu, kā arī atmiņas par salu, kas spēj pārsteigt ik uz soļa.