ZEMES ZIEMEĻU MALA-ARKTISKĀ SVALBĀRA (ŠPICBERGENA)
62 attēli • šodien 06:22
Ir vietas, par kurām sapņo, skatoties National Geographic dokumentālās filmas, domājot - “jā, skaisti, bet tas taču nav īsti sasniedzami.” Svalbāra ir tieši šāda vieta. Un tomēr - mēs tur pabijām.
Septiņas dienas Arktiskajos ziemeļos, kur ledus lāči skaitā pārspēj cilvēkus, kur ledāji klāj divas trešdaļas salas un kur saule maijā vairs nenoriet - šis ceļojums nav tikai atvaļinājums, tas bija piedz...VairākIr vietas, par kurām sapņo, skatoties National Geographic dokumentālās filmas, domājot - “jā, skaisti, bet tas taču nav īsti sasniedzami.” Svalbāra ir tieši šāda vieta. Un tomēr - mēs tur pabijām.
Septiņas dienas Arktiskajos ziemeļos, kur ledus lāči skaitā pārspēj cilvēkus, kur ledāji klāj divas trešdaļas salas un kur saule maijā vairs nenoriet - šis ceļojums nav tikai atvaļinājums, tas bija piedzīvojums, kas maina skatījumu uz pasauli.
Mūsu apmešanās vieta bija Longjērbīene, pasaulē vistālāk uz ziemeļiem esošā pilsētiņa, kur krāsaini namiņi pretī stāv mūžīgam sasalumam un kur, pametot pilsētas robežas, jāņem līdzi šautene - ne tāpēc, ka tā ir tradīcija, bet tāpēc, ka ledus lācis var iznākt no aiz katra akmeņa.
Ar ātrlaivām šaudījāmies pa Isfjordu, kur uz ledus gabaliem sauļojās valzirgi – tie masīvie, ūsainie Arktikas saimnieki, kas uz mums skatījās ar tādu vienaldzību, it kā tūristi šeit būtu ikdiena. Nordenskiold ledājs - 25 km garais, mūžsenais ledus milzis, kas lēnām, bet neapturami virzās pretī jūrai. Diemžēl Ziemeļpols piedzīvo globālo sasilšanu 4x ātrāk, bet Svalbāra pat 7x ātrāk, līdz ar to tiek lēsts, ka pēc 50 gadiem šeit ledāju visdrīzāk vairs nebūs.
Vēl īpašu pārsteigumu mums sarūpēja joslvalis (minke whale), kurš izrādīja sevi visā skaistumā, vairākas reizes izlecot no ūdens, it kā teiktu - novērtējiet mani.
Pyramiden padomju laiku ogļraču pilsēta, kas kļuvusi par spoku pilsētu, jo 1996. gadā to pameta cilvēki.
Ir īpaša sajūta būt šeit un to vēl īpašāku padarīja Grave 3 oglraču raktuves, jo tieši ar ogļu iegūšanu aizsākās Longjērbīenes stāsts. Ogļu iegūšana gan ir noslēgusies, bet pilsētiņa vēl joprojām aktīvi uzņem tūristus un atgādina par vairāk kā 100 gadus seno vēsturi.
Devāmies arī nelielā pārgājienā uz Blomsterdalen, kur uzkāpām 300 augstuma metrus līdz šajai virsotnei. Tepat netālu atrodas arī Pasaules Sēklu banka – cilvēces “rezerves kopija”, kas ierakta kalna dzīlēs.
Lielisks piedzīvojums arī bija izbrauciens ar haskijiem sniega ragavās un vakariņošana Camp Barentz apmetnē – koka namiņā nekurienes vidū, kur uguns krāsnī deg un ceļojuma stāsti par jūras braucējiem un arī ledus lāčiem.
Svalbāra iemāca pazemību un mīlestību pret dabu. Te tu esi mazs. Te daba ir liela. Un te saprot, ka ir vietas uz šīs planētas, kuras nekāda fotogrāfija un neviens apraksts nespēj pilnībā nodot sajūtas - tās ir jāredz pašam, jājūt pašam, jāelpo to auksto Arktikas gaisu pašam.
