Mans ĪPAŠAIS stāsts par Braslavu
15 attēli • 28. mai 2018 13:48
To varētu pateikt vienā vārdā. Iemīlējos. Daudzos? Ir laiks un vietas, kuras cilvēku neatstāj vienaldzīgu. Kāds pieskāriens vai vēja dziesma matos ezera krastā. Vai pavisam vienkārši ziedi. Peonijas vāzē pareizticīgo baznīcā. Mana roka noglāstīja šos tik vienkāršos ziedus un palūdzu atļauju baznīcas kalpotājai tos nofotografēt. Telpa burtiskā nozīmē vibrēja no kādiem vārdos nenosakāmiem viļņiem. J...Vairāk
Daudzos? Ir laiks un vietas, kuras cilvēku neatstāj vienaldzīgu. Kāds pieskāriens vai vēja dziesma matos ezera krastā. Vai pavisam vienkārši ziedi. Peonijas vāzē pareizticīgo baznīcā. Mana roka noglāstīja šos tik vienkāršos ziedus un palūdzu atļauju baznīcas kalpotājai tos nofotografēt. Telpa burtiskā nozīmē vibrēja no kādiem vārdos nenosakāmiem viļņiem. Jutos tā it kā pār mani lītu straumēm kas ļoti viegls, caurspīdīgs. Arī ar baltajām lilijām sakusu kopā netālu esošajā, otrajā baznīcā. Vēroju kā caur logu vitrāžām uz grīdas rotaļājas gaismas stari. Nekas jau īpašs tas nav, vai ne? Tādas ainas var vērot un piedzīvot katrā pilsētā. Un tomēr. Īpašie notikumi skar cilvēku dziļāk par to, ko acīm var ieraudzīt. Un laiks tad iegūst savu patieso jēgu. Tas top piepildīts līdz malām.
