Droši vien jātaisa jauns fotoprojekts ar nosaukumu "atlētiskās emocijas"
Kāpēc?
Tāpēc, ka es ar reiz biju sportiste, kam rezultāts bija ļoti liela un svarīga daļa no dzīves.
Tagad, atnākot uz sacensībām, es šīs pašas emocijas redzu citos.
Pašas interesantājās jau ir emocijas, kas noķertas nevis starta laikā (skrējienā, lecienā, ..), bet gan pēc rezultāta uzzināšanas.
P.S. šī ir pirmā daļa visam.