Miķeļi ir rudens saulgrieži, kad saule pagriežas uz ziemas pusi, tāpēc diena un nakts ir vienā garumā. Zemkopim tas ir svarīgs pieturas punkts, ir padarīti nozīmīgākie darbi, palēnām norimst arī rosība uz lauka. Miķeļi iekrīt dabas un lauku veltēm visbagātākajā gadalaikā, un tie ir arī ražas svētki.

Miķeļdienas ticējumi

• Miķeļdienā neko nedrīkst mājās nest, jo tad to apēd žurkas un peles.

• Ja Miķeļos ozolos vēl zīles, tad Ziemsvētkos būs dziļi sniegi.

• Ja Miķeļos līst lietus, būs silta vasara.

• Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasari ilgi turēsies sniegs.

• Miķeļa dienā sākas zemes guļas laiks.

• Miķeļa dienā jauniem puišiem jāved brīvas meitas pie krāsns sildīties. Šis tiek uzskatīts arī par aktīvāko kāzu laiku.

• Ja saimnieks jumi atrod, gaidāma bagāta nākamā raža.

• Kas jumi ēd, tam dvīņi dzimst.

Pašai nebija skaidrs, kas ir jumis, atradu šādu skaidrojumu:

Jumis ir druvu dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi.