PLAUKSTA
Laicīga un garīga vara, darbība, spēks, valdīšana, aizsardzība; vispārējs simbols, kas atspoguļo rokas īpašo nozīmi cilvēka dzīvē un uzskatu, ka tā var pārraidīt garīgu un fizisku enerģiju. Kā iespaidīgs tēls plauksta nereti tiek attēlota viena pati, piemērām alu zīmējumos vai gleznās. Islāmā Fātimas (Muhameda meitas) plauksta simbolizē piecus pamatprincipus: ticību, lūgšanu, svētceļojumu, gavēšanu un labdarību. Ēģiptiešu mitoloģijā Atuma plauksta bija auglības simbols, kas no dieva radītāja miesas (kurš bija gan sieviete, gan vīrietis) lika izšļākties sākotnējai dzīvību nesošajai sēklai. Senajā Meksikā skaitlis 5 bija saistīts ar mirušo valstību, tāpēc plauksta ar izplestiem pirkstiem attēloja nāvi. Jau kopš senatnes pastāv ticējums, ka valdnieku, reliģisku vadoņu un brīnumdaru rokām piemīt labdabīgs spēks, no tā cēlusies roku uzlikšanas tradīcija dziedinot, dodot reliģisku svētību, konfirmācijā un ordinācijā. Tika pieļautas pat tādas galējības kā zagļu paradums nesāt sev līdzi nocirstu pakārta noziedznieka labo plaukstu, lai piesauktu veiksmi. Parasti par svarīgāku tiek uzskatīta labā roka, izņemot Ķīnu un Japānu, kur kreisā roka nozīmē godu. Kāds ķeltu valdnieks pēc tam, kad viņš kaujā zaudēja labo roku, tika gāzts no troņa. Jēzus Kristus sēž pa labi no Dieva, kurš savu žēlastību dod ar labo roku, bet taisno tiesu spriež ar kreiso roku. Austrumu tradīcijā labā roka vaļsirdību un loģiku, bet kreisā - viltību (baltā maģija pret melno). Labā roka svētī, bet kreisā - nolād; labā roka māklā nereti tiek attēlota proporcionāli lielāka par kreiso, piemēram,Mikelandželo Buonarroti skulptūrā "Dāvids" (1501).
Hiromanti apgalvo, ka cilvēka plauksta par viņa raksturu un likteni stāsta vairāk nekā seja. Ikonogrāfijā plaukstas vidū attēlota acs ir gaišredzības, bet budismā - līdzcietīgas gudrības simbols.
p.s. attēlā redzama Fātimas roka.
Sirsnībā,
FM
Laicīga un garīga vara, darbība, spēks, valdīšana, aizsardzība; vispārējs simbols, kas atspoguļo rokas īpašo nozīmi cilvēka dzīvē un uzskatu, ka tā var pārraidīt garīgu un fizisku enerģiju. Kā iespaidīgs tēls plauksta nereti tiek attēlota viena pati, piemērām alu zīmējumos vai gleznās. Islāmā Fātimas (Muhameda meitas) plauksta simbolizē piecus pamatprincipus: ticību, lūgšanu, svētceļojumu, gavēšanu un labdarību. Ēģiptiešu mitoloģijā Atuma plauksta bija auglības simbols, kas no dieva radītāja miesas (kurš bija gan sieviete, gan vīrietis) lika izšļākties sākotnējai dzīvību nesošajai sēklai. Senajā Meksikā skaitlis 5 bija saistīts ar mirušo valstību, tāpēc plauksta ar izplestiem pirkstiem attēloja nāvi. Jau kopš senatnes pastāv ticējums, ka valdnieku, reliģisku vadoņu un brīnumdaru rokām piemīt labdabīgs spēks, no tā cēlusies roku uzlikšanas tradīcija dziedinot, dodot reliģisku svētību, konfirmācijā un ordinācijā. Tika pieļautas pat tādas galējības kā zagļu paradums nesāt sev līdzi nocirstu pakārta noziedznieka labo plaukstu, lai piesauktu veiksmi. Parasti par svarīgāku tiek uzskatīta labā roka, izņemot Ķīnu un Japānu, kur kreisā roka nozīmē godu. Kāds ķeltu valdnieks pēc tam, kad viņš kaujā zaudēja labo roku, tika gāzts no troņa. Jēzus Kristus sēž pa labi no Dieva, kurš savu žēlastību dod ar labo roku, bet taisno tiesu spriež ar kreiso roku. Austrumu tradīcijā labā roka vaļsirdību un loģiku, bet kreisā - viltību (baltā maģija pret melno). Labā roka svētī, bet kreisā - nolād; labā roka māklā nereti tiek attēlota proporcionāli lielāka par kreiso, piemēram,Mikelandželo Buonarroti skulptūrā "Dāvids" (1501).
Hiromanti apgalvo, ka cilvēka plauksta par viņa raksturu un likteni stāsta vairāk nekā seja. Ikonogrāfijā plaukstas vidū attēlota acs ir gaišredzības, bet budismā - līdzcietīgas gudrības simbols.
p.s. attēlā redzama Fātimas roka.
Sirsnībā,
FM
| ← iepriekšējā | 178. no 340 | nākamā → |
