GREDZENS

Mūžība, vienotība, veselums, saistības, vara. Gredzena apaļā forma asociējas ar pabeigtību, spēku, aizsardzību un nepārtrauktību, tāpēc saderināšanās un laulības gredzenam tiek piešķirta īpaša nozīme. Senākie ir ēģiptiešu zīmoggredzeni, uz kuriem redzami personiskie zīmogi vai amuleti, parasti skarabeju formā, tā simbolizējot mūžīgo dzīvošanu. Jau senatnē gredzens ir bijis varas, deleģētu pilnvaru, okulta sargājoša spēka un personisku saistību simbols. Romiešu saderināšanās gredzeni bija juridiskas saistības apliecinoši priekšmeti. Vēlāk izveidojās paradums dāvināt laulības gredzenu - acīmredzot tāpēc, ka garīdznieki lietoja zīmogredzenus. Laulības gredzenu, tāpat kā bīskapa gredzenu, sākotnēji nēsāja uz labās rokas vidējā pirksta. Pāvesta Zvejnieka gredzens (uz tā attēlots Svētais Pēteris izvelkam tīklu), ko salauž pēc pāvesta nāves, ir galvenais Romas Katoļu baznīcas zīmogs. Mūķenes vienkāršais zelta gredzens ir saistību simbols viņas laulībām ar Jēzu. Venēcijas dodža gredzens, ko Debessbraukšanas dienā iemet Adrijas jūrā, simbolizēja Venēcijas mūžīgo varu jūrās. Šo mistisko ceremoniju aizsāka pāvests Aleksandrs III pēc tam, kad venēcieši 1176. gadā palīdzēja viņam uzvarēt imperatoru Frīdrihu Barbarosu. Daudzās leģendās gredzeni ir saistīti ar burvju spēku vai apslēptiem dārgumiem: šī motīva pirmsākumi meklējami ticējumā, ka ķēniņa Zālamana gredzens bija pārdabisko spēju un gudrību avots.

p.s. Attēlā redzams ēģiptiešu zīmoggredzens.

Sauli,
FM