EFEJA

Nemirstība, dzīvīgums un neatlaidīga vēlēšanās. Efeju vītnes atvēsināja tveices laikā, tāpēc valdīja uzskats, ka tās mazina reibumu - grieķu vīna dievam Dionīsam (romiešu Bakham) un viņa svītai ap galvu bija efeju vainags. Senajiem Vidējo austrumu iedzīvotājiem efeja iemiesoja augu dzīvības spēku un bija atdzimšanas dievu Ozīrisa (Ēģiptē), Dionīsa (Grieķijā) un Atīda (Frīģijā) - atribūts. Ap Dionīsa zizli apvītā efeja simbolizēja tā kulta sekotāju aizsargājošo un sievišķo degsmi. Vēlākajā kristietības mākslā efeja bija uzticības un mūžīgas dzīvošanas simbols (jo efeja turpina augt arī uz nedzīviem kokiem). Arī efejām apvīta miroņgalva klusās dabas geznās nozīmē nemirstību.

Sauli,
FM