Pasākumi

Pasākumu organizē

Laimīgās Mākslas Muzejs

Galleria Riga (Dzirnavu iela 67 7.stāvs) 300m2 100 krēsli WIFI 
WEB TV, AUDIO VIDEO 13-22 bez brīvdienām 
Rīkojam septīto gadu vairākas jaunas izstādes mēnesī no kaimiņvalstu un Latvijas Mākslinieku u...

Pasākuma bildes

Dainas Dagnijas izstāde- Kritušie- galerijā Happy Art Museum

Otrdien, 21. novembrī
17:00

Happy Art Museum | Galleria Riga, Dzirnavu 67 GALLERIA RIGA 7.level, Riga, Latvia

Ieteikt
4
laipni lūgti uz Dainas Dagnijas izstādi "Kritušie un..." mākslas galerijā "Happy Art Museum" t/c "Galleria Rīga" 7. stāvā.
Atklāšana svētdien, 30. aprīlī plkst. 14.00

http://www.lsm.lv/ru/statja/kultura/pavshie-i...-dayni-dagnii-vernuvsheysja-na-rodinu-kultura1kb.a233792/?utm_source=facebook&utm_campaign=news&utm_medium=like_button
https://www.facebook.com/100009392315730/videos/1830760383913688/

https://www.facebook.com/100009392315730/videos/1830781000578293/
https://www.facebook.com/HappyArtMuseumDags/photos/pcb.700432386808500/700430510142021/?type=3

Latviešu izcelsmes Amerikas gleznotāju Dainu Dagniju, kas nu jau 16 gadus dzīvo Latvijā, radīt gleznu ciklu "Kritušie" (1987-1995) ierosinājis satriecošais iespaids par 1987. gada 23. augustā apspiesto demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa (Ilmāra Blumberga rādītajā fotogrāfijā) un vēlāk - Jana Palaka pašnāvība. No mākslinieces pazīstamajiem gleznu cikliem "Sieviete un govs" un "Senču ezeri" izstādītie darbi sasaucas gan ar tautas, gan personīgi pārciestām netaisnībām un sāpēm. Vēl nesen, 2014. gadā, Daina Dagnija radījusi gleznu Ukrainas notikumu iespaidā.
Izstāde būs skatāma mēnesi - līdz 22. maijam.
(izcēlumi nav tādi vajadzīgi!)
 
Info:
www.dagnija.lv
Happy Art Museum
Dags Vidulejs 29595885
Gaļina Maksimova 29177748
Anita Uzulniece 29187510


Dainas Dagnijas izstāde "Kritušie un..." mākslas galerijā "Happy Art Museum" t/c "Galleria Rīga" 7. stāvā.

Tā tika apskatāma jau kinoforuma "Un Vārds tapa filma" ietvaros (sasaucoties ar Jāņa Putniņa filmu "Degošais";) un būs atvēra līdz 22. maijam katru dienu no plkst. 13.00 – 23.00 kā muzeju naktī, tikai visu mēnesi. Svētdien, 30.aprīlī plkst. 14.00 – tikšanās ar mākslinieci.�Latviešu izcelsmes Amerikas gleznotāju Daina Dagnija jau 16 gadus dzīvo Latvijā. Radīt gleznu ciklu "Kritušie" (1987-1995) mākslinieci ierosināja kāda Ilmāra Blumberga rādīta fotogrāfija, kurā redzams, kā 1987. gada 23. augustā pie Brīvības pieminekļa tika izklīdināta demonstrācija un kāds jaunietis atmuguriski ievilkts milicijas “bertā” (¨Kritušais” – LNMM pastāvīgajā ekspozīcijā). Citus darbus - Litenē noslepkavotie latviešu virsnieki, “Prāgas pavasaris”, Jana Palaka pašnāvība (“Degošais”), Sibīrijas sniegos bojā gājušie (mammas brāļa sieva 12 gadus pavadīja Sibīrijā - “Sibīrija), Afganistānā bezjēdzīgi kritušie latviešu puiši (“Baltais zārks” – LNMM fondos). Šajā ekspozīcijā iekļauti arī darbi no mākslinieces pazīstamākajiem gleznu cikliem "Sieviete un govs" un "Senču ezeri", kas sasaucas gan ar tautas, gan personīgi pārciestām netaisnībām un sāpēm. “Sāpju koks” ar melniem zariem (2014) ir veltījums Ukrainai. Daudzi darbi ir atmiņu gleznojumi: “Kad pienāk laiks, atmiņa nenozīmīgo izdzēš, bet nozīmīgo izkāpina un izpleš. Visa Dainas Dagnijas glezniecība ir personiski pārdzīvota. Tā sākas ar ārēju vērojumu, ar izbrīnu par pasaules izšķērdīgo daudzveidību un piedzīvo koncentrētus uzliesmojumus. Dainas Dagnijas jūtīgums un uztveres tiešums rada pateicīgu vidi, kurā abstraktu krāsu ekspresija iegūst humānu skatījumu.” (Anita Vanaga)


Daina Dagnija studēja Ņujorkas Mākslas studentu līgā (1954 – 1955; Art Students League of New York), turpat, kur divdesmitajos gados Marks Rotko un vēlāk arī bijušie daugavpilieši Sigurds Vīdzirkste un Voldemārs Avens. “Melnajā gājienā” ir iegleznotas sēras par Vīdzirkstes nāvi. Gleznas tapšanu iedvesmoja neliela fotogrāfija, ieraudzīta avīzē. Sievietes bija saķērušās elkoņos, bet pietrūka kāda motīva, kas ļautu turpināt “gājienu”. Un tad parādījās Izīdas ragi. Kā sakrālā spēka klātbūtne iespējai atdzimt. Ar šo darbu aizsākas Dainas Dagnijas mītpoētiskā domāšana. “Melnais gājiens” raisa arī asociācijas ar deportācijas piemiņas norisēm.
Sekoja studijas Detroitas mākslas un lietišķās mākslas biedrības skolā (1956 – 1959; Art School of the Detroit Society of Arts and Crafts), no kurienes pedagogiem Daina piemin itāļu izcelsmes amerikāni Semu Puči, kam Daina likās tik eiropeiska. Šonāra mākslas institūtā Losandželosā (Chouinard Art Institute; 1960) Daina kļuva par pārliecinātu abstrakto ekspresionisti, kas alka pēc dzīves tikai un vienīgi mākslā. Apprecējusies Juri Krūmiņu, viņa devās vīram līdzi uz amerikāņu kara bāzi Japānas salā Okinavā. Šī perioda darbos parādas figurālas kompozīcijas – cilvēki. Pēc atgriešanās Amerikā, kur Daina viena izaudzinājusi divus dēlus, viņas gleznās ienāk sociālpolitisks vērojums un bērni, kas redzami gandrīz visos darbos. Figūras cilvēka augumā – paralēlismi: Latvijas un Afgāņu bēgļi (“Imigranti” – 1969. – mākslinieces ģimene 1951.) un “Afgāņu bēgļi” (1980), “ASV 200-gades parāde” (1976/77).Cikls “Sieviete un govs” ietver plašu sievietes izjūtu spektru.
2001. gadā atgriezusies neatkarīgajā Latvijā, kur arī jau darbojas tirgus ekonomika, Daina to reflektē trīs darbu ciklā “Džentlmenis un bullis”. Mākslinice turpina gleznot mandalas – pasaules radīšanu - no un uz haosu. Nesen bija Dainas Dagnijas izstāde Rotko centrā, pašlaik viņas jaunākie darbi izstādīti mākslas galerijā “Tifāna”.

 

Ar 1961. gadu tad arī sākas izstāde. Subtropiskais klimats, intensīvi, sulīgi, brīvi krāsu salikumi iemiesojas gleznās un arī skicēs, kas izstādē tiek projicētas uz ekrāna. Šajos darbos parādās cilvēki – sievietes un bērni kā koši tropu tauriņu spārni. Daina no abstrakcijas sāka veidot figurālas kompozīcijas. Tās turpinājās arī Amerikas periodā. Amerikas darbiem nāca klāt sociālpolitisks vērojums. Lielformāta audeklos triepiens ir gluds, neredzams. Optiskā vibrācija tiek panākta ar krāsas laukuma pretkrāsas kontūru. Figūras ir gandrīz cilvēku augumā. Novietotas tuvu grīdai, gleznas rada iespaidu, it kā skatītājs un personāži būtu no viena lējuma. Gleznās iemiesojas Latvijas bēgļi – “Imigranti” (1969) – tā ir Dainas ģimene, kas 1951. gadā ieceļojusi Amerikā. Seko paralēlismi ar dzimtām: “Afgāņu bēgļi” (1980), afrikāņu “Dzimtas portrets” (1975), galu galā Amerikas nācijas portrets “ASV divsimtgades parāde” (1976/1977). Bērni ir redzami visur. Pēc sasteigtās laulības viņa viena audzināja divus dēlus, un domas ievirzījās “spēka un brīvības” gultnē.

Nav šaubu, ka abos jēdzienos ietverts arī to reverss – sievietes vājums, atkarība, izmisums, strupceļš. Un arī augstākais līmenis, kas palīdz pārvarēt bezcerību. Par to liecina Dainas Dagnijas slavenais cikls “Sieviete un govs”. XI kompozīcija (1985) ar Mičiganas rozā ziedu pļavu tagad pieder Daugavpils Marka Rotko mākslas centram.
Bet pirms tam būtu jāmin “Melnais gājiens” (1974), veltījums Sigurdam Vīdzirkstem. Abi mākslinieki satikās viesībās. Viņa, koloriste un figurāliste. Viņš – matemātiski orientēts, monohroms abstrakcionists. Viņus vienoja kopīga interese par glezniecību un dzeju kā esenciālu un eksistenciālu izteiksmi. Dainai viņš vienmēr bija Vīdzirkste.
“Melnajā gājienā” ir iegleznotas sēras par Vīdzirkstes nāvi. Gleznas tapšanu iedvesmoja neliela fotogrāfija, ieraudzīta avīzē. Sievietes bija saķērušās elkoņos, bet pietrūka kāda motīva, kas ļautu turpināt “gājienu”. Un tad parādījās Izīdas ragi. Kā sakrālā spēka klātbūtne iespējai atdzimt. Ar šo darbu aizsākas Dainas Dagnijas mītpoētiskā domāšana.
2001. gadā Daina Dagnija atgriezās Latvijā. Ar idealizētu priekšstatu par dzimteni. Kad izrādījās, ka arī šeit mākslu pārņem mārketings, viņa uzgleznoja trīs darbu ciklu “Džentlmenis un bullis”. Trešajā (2009) redzams Endijs Vorhols buļļa mugurā ar Amerikas Savienoto Valstu karogu fonā.
Izstādi noslēdz mandalas, kurās ierakstās rokas darbības rādiusā tapušās saules. Te plūst dzīvības ūdeņu straumes, mājo embriju formas. Līdzās uzplaukst dzīvības koki. “Sāpju koks” ar melniem zariem (2014) ir veltījums Ukrainai. Glezniecība pārtop par šamanisku rituālu, kas operē ar mistiskām cilmes šūnām kosmiskās tīklenes struktūrā.
“Tu esi tik ļoti apdāvināta, par daudz apdāvināta savā jomā,” jau pieminētajā vēstulē raksta Kati Davida. “Tur vairs nav vietas viltībai, sāncensībai, biznesa nodomam. Tu esi tāda personība, kas man patīk vislabāk. Bet reiz, reiz Tu tiksi atklāta, un tad es būšu ļoti, ļoti priecīga!”

SESTDIEN. 22.04.2017 14:00 DAINAS DAGNIJAS IZSTĀDES “KRITUŠIE” ATKLĀŠANA HAPPY ART MUSEUM. TIKŠANĀS AR AUTORI. USA-LATVIA
Tajā pašā laikā "Happy Art Museum" tiks izstādīts mākslinieces Dainas Dagnijas gleznu cikls "Kritušie" (1987-1995), kuru radīt latviešu izcelsmes Amerikas gleznotāju iedvesmojis satriecošais iespaids par 1987. gada 23. augustā apspiesto demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa (Ilmāra Blumberga rādītajā fotogrāfijā) un vēlāk - Jana Palaka pašnāvība. Vēl nesen, 2014. gadā, Daina Dagnija radījusi gleznu Ukrainas notikumu iespaidā.
Happy Art Museum, что на седьмом этаже Galleria Riga, открылась персональная выставка художницы с весьма любопытной биографией Дайны Дагнии — «Павшие и...» Было зачитано приветствие художнице от президента Латвийской Республики Раймонда Вейониса.
Выставка проходит в рамках завершающегося в воскресенье 23 апреля девятнадцатого международного кинофорума теологического кино «И Слово стало фильмом». Кстати, в день закрытия кинофорума свой фильм «Аспирин для Командора» представит российский кинорежиссер Роман Нестеренко.


Глава кинофорума, кинокритик Анита Узулниеце и зачитала приветствие от главы государства. Затем был показан документальный фильм «Пылающий» Яниса Путниньша. В основе ленты рассказ о попытке самосожжения рижского студента Ильи (Элиягу) Рипса у Памятника Свободы в апреле 1969-го — в знак протеста против подавления советскими войсками «Пражской весны». В фильме использованы картины Дагнии.
«Пылающий» — ее работа и под таким названием представлена в рамках и нынешней экспозиции. Всего двенадцать широкоформатных работ. «У какой хотите, чтобы я вас запечатлел?», — поинтересовался Rus.Lsm.lv. Последовала достаточно большая пауза... Через минуту Дайна Дагния предложила сфотографироваться у полотна «Женщина и корова», сказав: «На мой взгляд, это единственная «спокойная» работа из выставленных, остальные достаточно трагические...»
За каждой работой — своя история, связанная с жизнью художницы, которая месяц назад отметила восьмидесятилетие.

http://youtube.com/user/PinakotekaLatvija

HAPPY ART MUSEUM Rīga, LV-1011, Latvia Dzirnavu street 67 upper level ART RIGA FAIR showroom all year

Sarunas

    Pasākumā piedalās

    Galleria Riga

    Citi pasākumi šajā vietā

    Atbalstītāji

    ART RIGA 2016 Starptautisks Ikgadējs Mākslas Festivāls