Bērns nesteidzies, pagaidi mazliet,
Pieaugušo pasaule pie Tevis pati nāks,
Ar savām normām, morāli un principiem,
Lauzt Tevi, pakļaut gribēs sev.

Bērns nesteidzies, bērnību vēl pazaudēt,
Tā neatgriezīsies, tik' paliks tālās atmiņās,
Kad nesalūzt būs grūti citā pasaulē,
Un dārgakmeni sevī nezaudēt.

Vēl nesteidzies, vēl paliec brīdi savā bērnībā,
Pasaule uz kuru steidzies atnāks pati,
Ātrāk nekā iedomāties vari, atļauju Tev neprasot,
Rūpes, raizes, atbildību savu līdzi atnesot.

Nav ilgi vairs, kad pašai savi bērni dzims,
Tiem bērnība būs sava, dārgakmenis savs
To neatņem, nelauz personību viņos,
Lai bērnība tiem vienmēr paliek prieka valsts.

Bērns nesteidzies, uzkavējies bērnībā mazliet,
Pieaugušo pasaule pie Tevis pati nāks,
Mazo bērnu Tevī atņemt gribēs, Tevi lauzt,
To neatdod nevienam, tas dārgakmenis Tavs.
/Egils Dambis/