paldies Dievam ir tumšie vakari,
un daudz brīva laika -
jādibina sakari
ar grāmatām!
viņas ir laimīgas, ja pievēršos tām,
plauktā sēdošām
muguriņām.
ziema jau tuvu,
galva pilna baltām sniegpārsliņām!
no teikumiem siltu šalli adu
un draugiem rādu.
kā man tas patīk!
vārds ved kalnos pie sevis pašas.
cik daudz jau gadu
eju pie dzejnieces,
kuras drēbju krokās
man netrūkst dvašas.
mēs esam sazvērnieces,
nekas nevar apstāties likt,
es gribu viņai tuvāk tikt -
ņemu grāmatu rokās.
... un iesāk snigt
(Džanete)